USD 0.85 btc 41463.98
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41463.98
Nauda 10. Septembris 2021

Olainfarm naudas jūgā

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Latvijas otrā lielākā zāļu ražotāja Olainfarm mantinieces pēc sava tēva Valērija Maligina nāves nu jau ceturto gadu cīnās par viņa aststāto mantojumu. Divas no trim māsām vēlas pārdot uzņēmumu, taču nevar vienoties, kam, bet Maligina vecākās meitas pārstāvis deklarē, ka viņa vispār nevēlas pārdot savas daļas.

Olainfarm ir divi precinieki – čehu miljardieris, bijušais koncerna Škoda Transportation īpašnieks Tomašs Kršeks un viņa partneri, kā arī Latvijas uzņēmuma Repharm akcionāri. Pats Valērijs Maligins noteicis aizliegumu piecus gadus pārdot uzņēmumu, atstājot meitām smagu naudas nastu, sabojātas attiecības un konfliktus, kuros iesaistītas ne tikai viņas pašas, bet arī virkne pilnvarotu pārstāvju.

“Es domāju, ka manas meitas varētu kādreiz pārņemt Olainfarm un turpināt to attīstīt. Irinai ir lieliska ārvalstīs iegūta izglītība, bet Nika vispār malacis – mācās skolā ķīmijas novirziena klasē ar labām sekmēm. Nu, Anna vēl ir maziņa, bet paaugsies, un gan jau…” man stāstīja farmācijas uzņēmuma Olainfarm bijušais īpašnieks Valērijs Maligins, dažus mēnešus pēc intervijas žurnālam Forbes 2012. gadā izrādot jaunuzbūvēto īpašumu Jūrmalā, Kāpu ielā 139. “Gandrīz vai pils,” es nodomāju, aplūkojot Rituma Ivanova gleznu priekštelpā. Mēs diskutējām par paaudžu maiņas jautājumiem un bērnu iesaisti biznesā. Vēlāk viņa vidējā meita Nika iestājās Rīgas Stradiņa universitātē. Šķiet, ka Maligins centās radīt visus priekšnoteikumus pēctecībai. Toreiz neviens pat iedomāties nevarēja, ka brīdis, kad jaunajām dāmām būs jāpārņem tēva mantojums, pienāks jau tik drīz – Valērijs Maligins nomira pēc pieciem gadiem, 2017. gada 9. decembrī.

Viņa nāve bija tik pēkšņa un šokējoša! Meitas nepaspēja ne tikai iedziļināties biznesā, bet divas no trim – pat īsti pieaugt; jaunākā vēl ir nepilngadīga. Tēva atstātais mantojums – zāļu ražotne ar 122 miljonu eiro apgrozījumu, nekustamie īpašumi, kā arī parādi (Valērijs Maligins bija parādā pašam Olainfarm divus miljonus eiro, viņam bija arī 750 tūkstošu kredīts ABLV bankā) – kļuva drīzāk par nastu, ko šobrīd pašas mantinieces nekontrolē. Īsā laikā uzņēmumam uzradās ieinteresēti pircēji – čehu investīciju kompānija BHM Group, kuras intereses pārstāv Vojteks Kačena un Tibors Bokors, advokāti un citas personas, kas neatlaidīgi lenc mantinieces.

Situāciju neuzlabo arī māsu pašu savstarpējās nesaskaņas. Vienīgi vecākā meita Irina Maligina caur savu starpnieku vēl pauž vēlmi uzņēmumu saglabāt sev. Un šķiet, ka viņai tas var izdoties, piemēram, pastumjot malā abas pārējās mantinieces... Tas būtu pavisam negaidīts pavērsiens, taču šāds scenārijs nav izslēgts.

Potenciālo pircēju vidū ir čehu miljardieris Tomašs Kršeks (Nr. 19 Forbes Čehija miljardieru topā), kā arī Latvijas koncerna Repharm akcionāri. Turklāt var gadīties, ka abi konkurējošie pircēji nonāks vienā kompānijā, vai – vēl sliktāk viņiem – abi var palikt ar garu degunu.

Taču Forbes vērtējumā visticamākais scenārijs ir šāds – vecākā māsa Irina Maligina varētu juridiski atstumt abas pārējās mantinieces, un pēc pusotra gada, ievērojot testamentā noteikto termiņu, pārdot uzņēmumu Repharm akcionāriem. Tad cietīs tikai viena puse, proti,  čehi – ja vien Čehijas tiesa, kurā notiek tiesas process par pirkuma līguma neizpildi, tieši tagad neuzliks nodrošinājumu un nearestēs 42 % Olainfarm akciju, kuras pieder holdinga kompānijai Olmafarm un ir galvenais visu strīdu cēlonis un galvenā vērtība. Īstais karš notiks tieši tagad, līdz 17. augustam, kad ir akciju atpirkšanas piedāvājumu iesniegšanas termiņš (24. augustā paziņos rezultātus), un var gadīties, ka, čehiem tiesā pat uzvarot, vērtīgākie aktīvi vairs nebūs atrodami.

Valērijs Maligins savu biznesu sāka vēl padomju laikā, kad aizgāja no darba Latvijas Zinātņu akadēmijā, lai uztaisītu dārza mēbeļu komplektu pēc vācu pasūtījuma; ar to varēja nopelnīt, taču tam nebija nekāda sakara ar zinātni. Vēlāk viņa bērnības draugs stomatologs Eduards Kitaičiks, kuram trūka instrumentu un bija nepieciešams matricu turētājs, vērsās pie Valērija ar lūgumu tādu izgatavot un pat atrada lielāku pasūtījumu. Valērijs ar savu kooperatīvu piedalījās izstādē Здравоохранение СССР’90 Doņeckā un ieguva jaunus pasūtījumus. Pēc Mihaila Gorbačova ekonomiskās blokādes pret Baltijas reģionu Maligins izveidoja zāļu distribūcijas firmu Aroma un, kad tā jau bija sasniegusi apgrozījumu virs desmit miljoniem dolāru, izsoles kārtībā privatizēja rūpnīcu Olainē un uzreiz izgāja biržā. Šodien, par spīti Valērija mantinieču strīdiem un tiesvedībām, uzņēmuma darbības rādītāji aug gana strauji un finanšu problēmas nav novērojamas. Kompānijas vērtība var sasniegt pat 250 miljonus eiro, tātad, ja mantinieces pārdotu savas tieši un netieši piederošās daļas par tirgus vērtību, katra varētu iegūt līdz pat 70 miljoniem eiro. Taču tā nenotiek...

Vairāk nekā gadu pēc Valērija Maligina nāves – laikā, kad viņa mantinieces bija vienisprātis, ka vajadzētu atpirkties no tēva atraitnes Elīnas Maliginas, kuru tolaik aizstāvēja jurists Mārtiņš Krieķis, – tika panākta vienošanās, ka viņas atraitnei samaksās nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro. Ap to laiku sāka parādīties precinieki  – čehu investori BHM Group, farmācijas grupa Zdorovje no Ukrainas, kā arī vietējie Repharm akcionāri –, un trīs māsu savstarpējie ķīviņi uzņēma apgriezienus. Jaunākās meitas Annas Emīlijas Maliginas māte un aizbildne Signe Baldere-Sildedze veda sarunas ar ukraiņiem un pat noslēdza priekšlīgumu, no kura vēlāk atkāpās, acīmredzot saprotot, ka tas ir kļuvis par viņas šantāžas mehānismu. Forbes avoti norāda, ka Signe Baldere-Sildedze gribējusi gūt lielāku labumu sev nekā meitai un, visticamāk, saņēmusi no Repharm īpašniekiem skaidru naudu, jo oficiāli viņai nekas nepienākas.

 Apstākļi un dokumenti liecina, ka naudu, lai atpirktos no atraitnes, mantiniecēm aizdevuši potenciālie investori. “Nika Maligina ir aizņēmusies 18,68 miljonus eiro no Andreja Leiboviča un vienlaikus iedevusi viņam ģenerālpilnvaru rīkoties viņas vārdā visās lietās, kas skar Olainfarm un Olmafarm,” norāda korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Kārlis Krastiņš, kurš arī piedalījās sarunās ar potenciālajiem čehu investoriem.

Tikmēr tiesa par līdzmantinieču mantas pārvaldītāju iecēla Valērija Maligina vecāko meitu Irinu, un līdz brīdim, kad viņa šo stāvokli izmantoja, abas māsas neiebilda. Irina savukārt noorganizēja Olainfarm akcionāru sapulci un atcēla no uzņēmuma padomes visus profesionāļus, tostarp, Mildronāta izgudrotāju Ivaru Kalviņu un citus starptautiska līmeņa speciālistus, viņu vietā ieceļot Mārtiņu Krieķi, advokātu Pāvelu Rebenoku, kā arī pati sevi. Pāvels Rebenoks gan vēlāk tika nogalināts, un policija joprojām šo lietu izmeklē. Abas pārējās māsas ar to nebija mierā, sanāca kopā un divatā ievēlēja citu Olmafarm valdes locekli – Milanu Beļeviču, kura iepriekš bija Olainfarm valdē. Milana apgalvo – viņa saņēmusi nepārprotamas zīmes no mantiniecēm, ka mērķis ir sameklēt pircēju viņu akcijām, un viņa to arī darījusi, vienojoties par darījumu ar čehu investoriem. Par 42 % Olainfarm akciju apsolīti apmēram 40 miljoni eiro, un pārrunas ar čehiem ilga apmēram gadu. Ko gan runāt veselu gadu?

Milana Beļeviča konfliktiem, šķiet, jau bija gatava. Intervijas laikā viņa rāda gan Olainfarm uzņēmuma novērtējumu, gan čehu pasūtītu atzinumu no Sorainen, kurā lūgts izvērtēt, kādas var būt darījuma sekas. Konsultācijas gan ar lielā četrinieka auditorkompāniju, gan citiem ekspertiem aizņēma gana daudz laika.

Situācija nav apskaužama – Milana Beļeviča bija iecelta par Olmafarm valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi. No vienas puses, Olainfarm akcijas šajā gadījumā nepieder tieši mantiniecēm, bet ir Olmafarm aktīvi, kurus valdes loceklim ir tiesības pārdot. No otras puses, iedomājieties situāciju, ka jūs noalgojat uzņēmumam valdes locekli, kurš nolemj pārdot jums pastarpināti piederošas akcijas, jo jums tā būšot labāk!

Par tiesībām pārdot uzņēmumam piederošas akcijas domas dalās. Čehu investora pārstāvis advokāts Mārtiņš Kvēps apgalvo, ka tieši tā darbojas komerctiesības – ja dalībnieki uzticas valdes loceklim, tad viņš drīkst pārdot uzņēmuma aktīvus (šajā gadījumā Olainfarm akcijas), jo tiesību ierobežojumi ir ierakstāmi statūtos, kuru Milanas Beļevičas gadījumā nebija. Savukārt Irinas Maliginas pārstāvis jurists Mārtiņš Krieķis piesauc Komerclikumu, kas nosaka – ja tiek atsavināti galvenie uzņēmuma aktīvi, tas nozīmē uzņēmuma likvidāciju, un par ir tiesīga lemt nevis valdes locekle, bet tikai paši īpašnieki. Krieķis, kurš iepriekš aizstāvēja Valērija atraitni Elīnu Maliginu, ir kategorisks: “Vispār senāts atcēla Pēteri Rubeni no valdes locekļa amata, norādot, ka dalībnieki un līdzmantinieces nav viens un tas pats. Par valdes locekļa iecelšanu var lemt vai nu ieceltais mantas pārvaldnieks, vai līdzmantinieces, bet šajā gadījumā līdzmantiniecēm bija jāvienojas visām trijām. Līdz ar to Milanas Beļevičas iecelšana Olmafarm valdē bija nelikumīga, jo to nevarēja izdarīt tikai divas līdzmantinieces. Attiecīgi nelikumīgi iecelta valdes locekle nekādus darījumus nevarēja slēgt. Mēs uzskatām, ka ir jāveic restitūcija tiesiskajam stāvoklim un jāatjauno Irina Maligina kā Olmafarm valdes locekle.”

 Pat ja šo faktu neņem vērā, strīds ir arī par to, vai Milana Beļeviča vispār vēl bija valdes locekle un bija tiesīga parakstīt pirkuma līgumu ar BHM Group. Milana apgalvo, ka bija tiesīga, savukārt Irinas pārstāvis Krieķis – ka viņa jau bijusi atcelta, informējot par to rakstiski un telefoniski. Tiesa  gan, viņam par to pierādījumu nav, kas, ņemot vērā Krieķa ietekmi, liek domāt, ka nekādi dokumenti, kas apliecinātu Milanas atcelšanu no amata pirms darījuma ar BHM Group, vienkārši neeksistē. Gana ticama ir versija, ka mantinieces, palikušas bez naudas, bet tikai ar mantu, kuru nav iespējams ātri realizēt, varētu būt meklējušas iespējas pārdot savas akcijas un tiešām mudinājušas Milanu sameklēt pircēju.

Darījumam ar BHM Group bija jābūt ātram. Pēc Milanas Beļevičas stāstītā, 2021. gada 24. aprīlī tika saņemts čehu piedāvājums, jau 26. aprīlī viņa parakstījusi līgumu ar elektronisko parakstu un nākamajā dienā devusies uz SEB banku, lai veiktu akciju pārvedumu no vienas Latvijas bankas uz citu, taču tad saņēmusi zvanu ar ziņu, ka vairs nav Olmafarm valdes locekle, un darījums līdz ar to nav pabeigts. Čehiem šis darījums izvērtās pavisam nepatīkams – 30. aprīļa vakarā Rīgas lidostā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki viņus aizturēja, darījumu ar Olmafarm par 40 miljoniem eiro pasniedzot kā krāpšanas mēģinājumu. 2018. gadā saistībā ar korupcijas skandālu Rīgas satiksmes lietā lidostā tika aizturēts cits Čehijas pilsonis – Škoda Transportation amatpersona Vladislavs Kozaks.

Olmafarm valdē Milanas Beļevičas vietā tika iecelts Pēteris Rubenis – jurists, Repharm grupas akcionāru līdzgaitnieks, bijis padomes priekšsēdētājs, piemēram, viņu uzņēmumā Rīgas farmaceitiskā fabrika. Taču Milana nebija tā, kas sameklēja BHM Group; to atrada Prudentia. “Es biju ticies ar čehu kompānijas pārstāvjiem, kuri interesējās par kādu citu – enerģētikas projektu Latvijā, un sarunā ieminējos, ka agrāk vai vēlāk līdz pārdošanai nonāks arī Olainfarm. Viņiem parādījās interese,” saka Prudentia partneris Kārlis Krastiņš. “Signe ir man personīgi lūgusi palīdzēt pārdot, jo neredz vairs iespējas vienoties. 2019. gada vasarā viņa arī publiski minējusi, ka no Repharm puses ir draudi un šantāža. Tikmēr BHM Group piedāvāja man un Haraldam Velmeram līdzinvestēt, lai būtu drošāk – mēs būtu vietējie partneri. Čehi piedāvāja arī aizņemties no viņiem, ja nepieciešams – protams, ar privātām garantijām. Man tā bija gana būtiska summa. Mēs ļoti uzmanīgi vērtējām, vai varēsim norēķināties, un galu galā uz to neparakstījāmies,” norāda Krastiņš, gan piebilstot, ka nākotnē šādu iespēju neizslēdz.

Pašlaik ir strīds starp Olmafarm un BHM Group (šim darījumam čehi bija izveidojuši speciālu uzņēmumu Black Duck Invest) par to, vai darījums ir bijis leģitīms vai nav. Tomēr, ja paši čehi to uzskata par likumīgu, tad, iegūstot kontroli pār uzņēmumu, viņiem desmit dienu laikā bija jāiesniedz obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums visiem akcionāriem. Raksta tapšanas brīdī tas nebija izdarīts, taču Forbes ir zināms, ka tuvākajā laikā čehu pircēji šādu piedāvājumu izteiks – par dārgāku cenu nekā Repharm grupas īpašnieki.

Otri kandidāti uz Olainfarm iegādi nav tik bagāti kā čehi, bet Latvijā gana ietekmīgi ļaudis – Repharm grupas akcionāri ar Andreju Leiboviču priekšgalā. Viņu uzņēmuma AB City peļņa pērn bija 39,9 miljoni eiro, zāļu vairumtirdzniecības kompānijas Recipe Plus apgrozījums sasniedz nepilnus 200 miljonus eiro gadā, viņiem pieder arī lielākais aptieku tīkls Mēness aptiekas, kurā ir 242 aptiekas, jeb 30 % visa aptieku tirgus. Repharm interesi par Olainfarm iegādi var saprast – arī Olainfarm nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību, turklāt Olainfarm grupā ietilpst arī Latvijas Aptieka – vēl 66 aptiekas.

 Latvijas aptieku tīkla modelis ir īpatnējs – likums neļauj atvērt vairākas aptiekas blakus, līdz ar to katras aptiekas lokācija no konkurences viedokļa ir svarīga. Iegādājoties Olainfarm, Repharm grupa ne tikai stiprinātu sava vairumtirdzniecības biznesa pozīcijas, bet arī palielinātu tirgus daļu no 30 līdz nepilniem 40 procentiem – tiesa, ja to ļautu darīt Konkurences padome (KP). Čehu aizstāvji neslēpj izbrīnu par to, ka KP klusē, bet Repharm nav vērsušies šajā institūcijā ar lūgumu saskaņot apvienošanos. KP 2019. gadā veica pētījumu par zāļu cenām Latvijā un, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, secināja, ka pārsvarā Latvijā ražotāji piedāvā zāles vairumtirgotājiem par zemākām cenām nekā Lietuvā un Igaunijā, taču aptiekās gala cena ir augstāka, tātad Latvijā starpniekiem ir lielāks uzcenojums.

Konkurences padome Forbes norādīja, ka pašlaik šādu iespējamo apvienošanos nevērtē, jo laikā, kad Repharm grupas uzņēmums ir izteicis Olainfarm akciju obligātā atpirkuma piedāvājumu, nav iegūta kontrole pār uzņēmumu un nav iestājies apvienošanās paziņošanas pienākums. Šis process noslēgsies līdz 24. augustam, un tad būs zināms, vai Repharm grupas uzņēmums būs ieguvis izšķirošu ietekmi uzņēmumā, par ko būtu pienākums ziņot. Tikmēr, komentējot BHM Group pārstāvja Latvijā advokāta Mārtiņa Kvēpa norādīto, ka Repharm cilvēki obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izteikuši no uzņēmuma AB City, kas nav saistīts ar farmācijas nozari, lai apietu likumu, KP norāda – analizējot uzņēmumu apvienošanās, nav būtiski, vai uzņēmuma/akciju iegāde tiek veikta tiešā veidā vai caur kādu saistītu uzņēmumu, bet darījums tiek vērtēts pēc būtības.

Vēl jūlijā čehu puse intensīvi vērsa mediju uzmanību uz faktu, ka Repharm faktiski jau ir ieguvuši kontroli pār Olainfarm caur saņemtajām pilnvarām no , bet nav izteikuši obligāto akciju atpirkuma piedāvājumu. Tagad tas ir noticis, sniedzot netiešu pierādījumu, ka Nika Saveļjeva un, iespējams, arī pārējās mantinieces uzņēmumu jau ir pārdevušas. Forbes sazinājās ar Signi Balderi-Sildedzi, taču vairāk nekā mēneša laikā viņa neatrada iespēju atbildēt uz jautājumiem.  

Olainfarm sāgā uzkrītošs ir kāds interesants fakts – ar medijiem sarunājas tikai pušu juristi un advokāti, laužot šķēpus savā starpā un izdomājot arvien oriģinālākas metodes, piesienoties visām niansēm un detaļām šajā cīniņā par gardo kumosu. Piemēram, pusēm ir pilnīgi pretēji viedokļi par to, kādu aizliegumu mantojumā noteicis Valērijs Maligins un vai drīkst vai nedrīkst pārdot aktīvus, kas ir Olmafarm. Realitātē Maligins bija aizliedzis pārdot meitām pa tiešo piederošās Olainfarm akcijas, kā arī aizliedzis pārdot Olmafarm kapitāldaļas. Taču Olmafarm kapitāldaļas nemaz nevajag pārdot – var notirgot uzņēmumam piederošās Olainfarm akcijas, nevis pašu uzņēmumu. Akcijas šajā gadījumā ir uzņēmuma aktīvi, ar kuriem tiesīgs rīkoties valdes loceklis. Tāpēc Mārtiņš Krieķis mēģinās pierādīt, ka Milanas Beļevičas iecelšana valdē, vienojoties tikai divām meitām, nevis visām trim, nav bijusi likumīga. “Uzņēmuma dalībnieki var balsot ar balsu vairākumu, bet līdzmantiniekiem ir vai nu jāvienojas visiem kopā, vai arī jāieceļ kopīgais pārstāvis, jo, simts dalot uz trīs, paliek viena daļiņa, kuru nevar sadalīt. Tiesa to jau ir pateikusi,” saka Krieķis.

Skaidrs ir tikai viens – likumam ir ne tikai burts, bet arī gars. Valērijs Maligins, nosakot aizliegumu meitām pārdot savu uzņēmumu piecus gadus, visticamāk, bija vēlējies dot viņām iespēju nogaidīt, apdomāt, nevis iegrimt juridiskās izvirtībās un trenēties likuma apiešanā. Un tomēr viņa griba, lai meitas saglabā vērtīgo uzņēmumu savā kontrolē vismaz piecus gadus, nav izpildīta. Milanas vadītais darījums ar čehiem ir mantojuma apiešana, jo nav jēgas atstāt tukša uzņēmuma kapitāldaļas, ja tam vairs nav vērtīgo Olainfarm akciju. Repharm gadījumā ar izsniegtajām pilnvarām un aizdevumiem tiek darīts tieši tas pats – iegūta kontrole pār uzņēmumu, faktiski to pārņemot. Arī tas nesaskan ar Valērija Maligina pēdējo gribu.

Kamēr abas puses cīnās savā starpā kā vēzis un līdaka, rokoties pa duļķaino ūdeni, kā balts gulbis uz šā fona izskatās vecākā māsa Irina Maligina, kurai ir visas iespējas iegūt uzņēmumu vienai pašai. Gan čehi, mēģinot pierādīt darījuma īstenošanu un izsakot obligāto akciju atpirkumu, gan Repharm ar pilnvarām un obligāto atpirkumu netieši jau ir parādījuši, ka ieguvuši kontroli pār uzņēmumu; Mārtiņam Krieķim tikai jāpierāda, ka tas nesaskan ar Valērija Maligina gribu. Tad Irinai parādīsies iespēja abas māsas vispār atstumt no mantojuma, un Krieķis jau ir apliecinājis, ka plāno to darīt. Jautāts, vai šāda prasība jau ir iesniegta (no mūsu intervijas ir pagājis gandrīz mēnesis), viņš atbild: “Pagaidām nav, mums nepieciešami daži pierādījumi, lai vēlāk nav jāsniedz papildus. Mēs izstrādājam stratēģiju, kā vislabāk rīkoties. Civillikums paredz – ja mantinieks neizpilda viņam doto uzlikumu, pārējie mantinieki var viņu atstumt. Signe jau sen ir teikusi, ka viņai ir priekšlīgums, un saskaņā ar likumu, ja ir panākta vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, tad nepastāv strīds, ka tas jau notiek. Mēs esam nosūtījuši arī pirmstiesas pretenziju par šo un absolūti neizslēdzam iespēju, ka sniegsim pretenziju par to, lai atstumtu no mantojuma jaunāko māsu ar viņas aizbildni.”

Šāda scenārija gadījumā Irina varēs viena pati lemt, kam un ko pārdot un vai vispār to darīt, jo līdz piecu gadu aizlieguma beigām atlicis vairs tikai pusotrs gads. Tiesa, Niku Maliginu tas nekādi neietekmēs. Pat ja Andrejs Leibovičs gribēs atprasīt savus 18,7 miljonus, viņam vajadzēs Niku vispirms atrast, bet viņu neviens nav redzējis jau divus gadus – kopš brīža, kad viņa izsniegusi pilnvaru Leibovičam. 

Aptieku tirgus Latvijā

Aptieku nosaukums Skaits
"Mēness aptiekas" 242
Latvijas aptieka 66
Apotheka 102
BENU 71
Euroaptieka 40
citas 282

Avots: Zāļu valsts aģentūra

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem