USD 0.93 btc 21248.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21248.00
Nauda 25. Janvāris 2023

Maļot zaļo obligāciju zeltu

Viena no aktuālākajām tendencēm Volstrītā ir priekšapmaksātas municipālās obligācijas, kas veidotas tā, lai vietējās infrastruktūras uzturētājiem un īpašniekiem palīdzētu iegādāties no atjaunīgajiem resursiem iegūtu elektrību desmitiem gadu uz priekšu. Videi tas ir labi, bet vēl labāk – lielajām Volstrītas bankām, kuras pelnīs miljardus.

Sociāli atbildīgas investīcijas jeb ESG (environmental, social, governance) ir milzīgs un augošs bizness. Saskaņā ar PwC datiem 2015. gadā globālo ESG aktīvu vērtība bija 2,2 triljoni dolāru. 2020. gadā to vērtība bija sasniegusi 9,4 triljonus, bet 2021. gadā – jau 18,4 triljonus dolāru. Ilgtspējas obligācijas ir liels gabaliņš no šā pīrāga. Pēc London Stock Exchange’s Refinitiv Group aplēsēm globāli pēdējo divu gadu laikā ik ceturksni tika emitēts vairāk nekā 400 obligāciju ar kopējo vērtību 1,7 triljoni dolāru. ASV tās emitē divas reizes retāk nekā Eiropā, bet zaļo obligāciju vilnis tuvojas arī Amerikai.

Īpaši aktīvs sektors ir ESG – sertificētas municipālās obligācijas, kas vietējām kopienām palīdz apmaksāt zaļo enerģiju desmitiem gadu uz priekšu. Kompānijas Kestrel dibinātāja Monika Reida stāsta, ka ASV pēdējo divu gadu laikā šādas obligācijas emitētas 85 miljardu dolāru vērtībā. Reidas 27 analītiķu un inženieru komanda, kas darbojas Hūdriverā Oregonā, sertificējusi gandrīz trešdaļu no tām. Kestrel, atzīstot jaunu obligāciju par  sociālu, zaļu vai ilgtspējīgu, iekasē mazāk nekā procentu no tās nominālās vērtības.

“Ne viss ir zaļš, ilgtspējīgs vai sociāli izdevīgs tikai tāpēc, ka tiek finansēts ar pašvaldības obligācijām. Municipālo obligāciju tirgus ir arī ogļu izdedžu izgāztuvēs, ostās un lidostās, arī tur, kur finansē maģistrāles un maksas ceļus. Mēs esam ļoti kritiski. Mūsu kritērijs ir – nenodarīt ļaunu. Ja atmaksa nāk no naftas honorāriem vai azartspēļu ienākumiem, tā ir problēma,” saka Reida.

Līdzīgi daudzām nu jau aktuālām ekoloģiskajām tendencēm arī šī aizsākās Kalifornijā. Aizvadītajos 15 mēnešos tādas Volstrītas megabankas kā Goldman Sachs un Morgan Stanley ir pārliecinājušas Ziemeļkalifornijas ultrazaļās elektroenerģijas iestādes to pārvaldībā nodot aptuveni 2,7 miljardus dolāru, par vēl diviem miljardiem notiek pārrunas. Priekšapmaksai nepieciešamo naudu iestādes iegūst, pārdodot ar nodokļiem neapliktas pašvaldību obligācijas – līdzīgas tām, kuras sertificē Kestrel. Līdz šim bankas par to Kalifornijas elektrotīklā solījušas iepludināt 2,2 miljonus MWh no saules, vēja un ūdens iegūtas zaļās enerģijas gadā.

Šajā shēmā ieguvēju ir daudz. Bankas iegūst lētus aizdevumus, kurus tās var tērēt pēc saviem ieskatiem. Kalifornieši līdzīgi kā vēl 15 citu štatu un Kolumbijas apgabala iedzīvotāji var izvēlēties piegādātāju un novirzīt savu naudu zaļākai enerģijai, bet investori, mierināti ar apziņu, ka investējuši ne tikai zaļā projektā, bet arī tādā, kam ir lielo banku garantijas, var palikt pie savām obligācijām.

Kas ir zaudētājs? Onkulis Sems. Ja Morgan Stanley līdzekļu piesaistei izdotu pats savu līdzīgi strukturētu uzņēmuma parādu, tas ieguldītājiem, visticamāk, maksātu 6 % procentus, kas būtu pakļauti federālajam nodoklim. Kad Morgan piesaista naudu ar pašvaldības priekšapmaksātu zaļās elektrības darījumu ar 4 % likmi, federālais nodoklis netiek piemērots. Par trim miljardiem dolāru vērtām zaļās enerģijas pašvaldību obligācijām tie neiegūtajos nodokļu ieņēmumos būtu 50 miljoni dolāru gadā. Iespējams tas ir tā vērts. Galu galā tas ir modelis, kas ātri varētu izplatīties visā valstī un garantētu milzīgu apjomu zaļās enerģijas. Vienlaikus šāda shēma slēptās ikgadējās subsīdijās par miljardiem dolāru varētu papildināt jau tā bagāto Volstrītas banku kapitālu. Vidējam amerikānim tas varētu nepatikt.

 

Kalifornija ir viens no desmit štatiem, kurā atļauts veidot lokālus elektrības iegādes korporatīvus, kas tiek dēvēti par kopienas izvēles apkopotājiem (Community Choice Aggregators). Tiem ir dažādi nosaukumi, piemēram, Marin Clean Energy un Silicon Valley Clean Energy, un tie tika dibināti, lai nodrošinātu, ka Kalifornijas iedzīvotājiem ir iespēja nopirkt enerģiju, kas ir 100 % zaļa. Pēdējos gados šie kooperatīvi par elektroenerģijas piegādi ar saules paneļu parku un vēja parku īpašniekiem ir noslēguši līgumus uz vairākām desmitgadēm.

Taču šiem elektroenerģijas kooperatīviem nav pieredzes un iemaņu, lai pārvaldītu sarežģītus līgumus ar finanšu darījuma partneri. Tādēļ 2021. gadā kooperatīvs Marin apvienojās ar līdzīgiem, lai izveidotu tā dēvēto konveijera emitentu California Community Choice Financing Authority (CCCFA). Būtībā tā ir čaulas kompānija, kas ir tiesīga izdot ar nodokļiem neapliekamas municipālās obligācijas.

Pēdējo 15 mēnešu laikā CCCFA izdevusi trīs dažādas Clean Energy Project Revenue Bond obligācijas 2,7 miljardu dolāru vērtībā, un, pateicoties tam, Morgan Stanley un Goldman Sachs  ar nodokli neapliekamā kupona likme ir 4 %. Nauda tiek novirzīta, lai nākamos 30 gadus apmaksātu no atjaunīgajiem resursiem iegūtu elektroenerģiju. Priekšapmaksai tiek piemērotas atlaides. CCCFA biedri, piemēram, iepērkot elektroenerģiju, plāno ietaupīt septiņus miljonus dolāru gadā.

Protams, lielas priekšapmaksas par nākotnes pirkumiem ir katra Volstrītas baņķiera sapnis. Tuvāk papētot Kalifornijas obligāciju dokumentus, atklājas iespaidīgas finanšu inženierijas mahinācijas, kas ietver uzņēmumu labirintus, preču mijmaiņas darījumus, atvasinātos instrumentus. Tas viss būtībā transformē zaļo obligāciju ieņēmumus par ar nodokli neapliekamu finansējuma un peļņas avotu bankām Morgan Stanley un Goldman Sachs. “Bankas šo naudu var izmantot, kā vien tām ienāk prātā,” saka Moodys viceprezidente un vecākā kredītu eksperte Džoanna Hempela.

 

Volstrītā ar nodokļiem neapliekamās priekšapmaksātās obligācijas jau izsenis tiek asociētas ar dabasgāzi. Gandrīz 95 % no 60 miljardus dolāru vērtajām obligācijām, kas izdotas kopš 1990. gada, tika izmantoti, lai iepirktu šo fosilo kurināmo. Bija iecerēts, ka šādi tādas mazas pašvaldības kā Vilkoksas apgabals Alabamā vai Omaha Nebraskā apvienosies, lai pārdotu ar nodokļiem neapliekamas obligācijas un ienākumus izmantotu dabasgāzes piegāžu rezervēšanai par tikpat zemu cenu kā lielās pilsētas.

1999. gadā šai shēmai pievērsās Ieņēmumu dienests. Iestāde vēlējās pārliecināties, ka tirgotāji neizmanto pašvaldību obligāciju darījumus, lai, izvairoties no nodokļiem, iepirktu dabasgāzi vairāk, nekā tiem nepieciešams, un pārpalikumu pārdotu tālāk par tirgus cenu. 2003. gadā iestāde atzina, ka priekšapmaksas shēma ir legāla, ja vien 90 % piegādātās gāzes vai elektrības nonāk līdz pašvaldības tiešajiem klientiem.

Enron bankrots 2001. gada decembrī šādiem darījumiem bija liels trieciens. Hjūstonas energouzņēmums bija krāpnieciski palielinājis savu naudas plūsmu, noslēdzot vairākus iepriekš apmaksāto preču mijmaiņas darījumus ar bankām JP Morgan un Citibank. Enron šajos darījumos no bankām priekšapmaksājumos ieguva miljardiem dolāru, apsolot tos atmaksāt ar gāzes piegādēm. Saskaņā ar izmeklētāju atklāto Enron bija iecerējis šos aizņēmumus atmaksāt nevis ar gāzes piegādēm, bet ar ieņēmumiem no citiem priekšapmaksas darījumiem – tieši Čārlza Ponci stilā.

Kaut arī šeit nebija iesaistītas pašvaldību obligācijas, atklājumi Enron lietā apturēja tirgu līdz pat 2005. gadam, kad Enerģētikas politikas akts pašvaldību obligācijām dāvāja drošu patvērumu priekšapmaksas biznesam. “Viņi panāca, ka Ieņēmumu dienests paraksta atbrīvojumu no nodokļa. Tieši tad viss sākās,” saka Hempela.

Viens no diviem lielākajiem priekšapmaksāto pašvaldību obligāciju izdevējiem ir bezpeļņas uzņēmums Black Belt Energy no Alabamas, kas izveidots, lai iegādātos gāzi vietējo pilsētu iedzīvotājiem un apkārtnē strādājošajiem uzņēmumiem, piemēram, Boise Cascade, BASF, Louisiana Pacific. Otrs – Main Street Natural Gas no Džordžijas štata. Saskaņā ar The Bond Bayer apkopoto informāciju uzņēmums Black Belt, kura nosaukums cēlies no tumšās, auglīgās augsnes šajā štatā, kur reiz tika audzēta kokvilna, ir trešais lielākais pašvaldību obligāciju izdevējs ASV dienvidaustrumos. 2022. gada pirmajā pusē priekšapmaksātās dabas gāzes obligācijās tas piesaistījis 1,5 miljardus dolāru. Un tas – papildus aptuveni pieciem miljardiem dolāru no gāzes obligāciju darījumiem, kurus uzņēmums veicis kopš 2016. gada.

Main Street Natural Gas izdod obligācijas galvenokārt Džordžijas pašvaldības gāzes uzņēmuma vārdā. Tā dalībnieces ir 79 pilsētas. Kopš 2006. gada ar savu Volstrītas partneru Merrill Lynch, JP Morgan, RBC, Citigroup un citu starpniecību Main Street izdevis ne mazāk kā desmit miljardus dolāru vērtas pašvaldību priekšapmaksātās gāzes obligācijas.

Lūk, kā darbojās nesens Black Belt Energy darījums! Oktobrī Goldman Sachs un Stifel emitēja 383 miljonus ar nodokli neapliekamu obligāciju, kuras ar entuziasmu iegādājās fondu pārvaldnieki, ieskaitot Vanguard, BlackRock un TIAA-CREF. Pēc parādu apkalpošanas un citu izmaksu atskaitīšanas, ieskaitot 1 % par emisiju, aptuveni 377 miljoni tika nodoti sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Aron Energy Prepay 13 LCC. Šo SIA izveidoja Goldman Sach preču tirdzniecības meitasuzņēmums JAron, kura pastāvīgā atbildība kā projekta gāzes piegādātājam ir nodrošināt gāzes piegādes 30 gadu garumā.

Pēc tam Aron Energy 13 piegādā naudu Goldman Sachs faktiski kā nenodrošinātu aizdevumu – ar zemākām ar nodokli neapliekamām likmēm. Tad abas puses ierobežo savus riska darījumus. Tā kā ienākumi, ko Black Belt klienti gūst no gāzes pārdošanas, ir mainīgi (pamatojoties uz gāzes tirgus cenu), bet maksājumi obligāciju turētājiem ir fiksēti, Black Belt un Goldman noslēdz preču mijmaiņas līgumus, nodrošinot, ka neatkarīgi no tā, kas notiek ar gāzes cenām, šīs obligācijas tiks apmaksātas.

Sarežģītie priekšapmaksas darījumi ir izdevīgi Black Belt klientiem, kuriem ir zemas gāzes cenas, bet Goldman Sachs tie ir vēl izdevīgāki, jo banka iegūst piekļuvi lētam finansējumam. JAron arī ir ieguvējs, jo iegūst ilgtermiņa pircēju. Patiesībā JAron ir viens no lielākajiem fiziskās dabasgāzes pārdevējiem Ziemeļamerikā. Saskaņā ar Natural Gas Intelligence datiem 2022. gada pirmajos sešos mēnešos JAron piegādāja vidēji 3,8 miljardus kubikmetru dabasgāzes dienā – aptuveni 3 % no ASV kopējā patēriņa – apmēram 400 dažādu komunālo pakalpojumu uzņēmumu.

Daļēji pateicoties aptuveni 24 miljardus dolāru vērtajiem iepriekš apmaksāto pašvaldību obligāciju gāzes darījumiem pēdējo piecu gadu laikā un preču tirgiem, ko apslāpēja karš Ukrainā, enerģijas tirdzniecība Volstrītā strauji attīstās. Goldman Global Markets nodaļa, kurā darbojās JAron tirgotāji, 2021. gadā ģenerēja 22 miljardu dolāru neto ieņēmumus, kas ir augstākais līmenis 12 gadu laikā. Citi uzņēmumi, kas darbojas ar priekšapmaksas obligācijām, ir RBC, Toronto Dominion, Morgan Stanley, Citigroup un JP Morgan. Miljardiera Kena Grifina flagmaņi – Wellington un Kensington riska ieguldījumu fondi – ir jaunākie, kas ielēkuši pašvaldību priekšapmaksas obligāciju vilcienā. Janvārī Grifina Citadel kopā ar JP Morgan caur Džordžijas Main Street Natural Gas emitēja no nodokļiem atbrīvotās obligācijas par 626 miljoniem dolāru.

Investoriem šādas obligācijas jautājumus nerada. Tā kā tām ir banku nodrošinājums, investori iegūst drošus kredītus, bet ar lielāku peļņu, kas parasti ir saistīta ar investīcijām ar nodokli neapliekamu emitentu obligācijās. Un, kaut arī tās ir 30 gadu obligācijas, tās ir strukturētas tā, lai pēc septiņiem gadiem ļautu emitentiem tās atsaukt un pārvērtēt. Tādējādi viņi tirgojas tā, it kā viņiem būtu īsāki termiņi, kas ir lieliski, kad procentu likmes pieaug. “Kad tu vari nopirkt augstas kvalitātes starpieguldījumus ar šiem labvēlīgajiem noteikumiem, kas ir šajā sektorā, tā ir laba vieta kur investēt,” saka kāda fonda pārvaldnieks.

Neraugoties uz maldinošo mazas pilsētas izcelsmi, tādi emitenti kā Black Belt darbojas tālu no saviem vietējiem tirgiem un pārdod savu lēto, pašvaldību obligāciju finansēto gāzi pat tik tālu kā Filadelfijā, Arizonā un Losandželosā. Šajos darījumos gandrīz nav riska, un tā niecīgā riska daļa gulstas uz bankas galvotāju pleciem. Iepriekš apmaksātām obligācijām ir stipra reputācija. Vienīgā lielā neveiksme bija aptuveni 700 miljoni dolāru gāzes obligācijās, ko ar Lehman Brothers starpniecību emitēja Main Street Natural Gas. 2008. gadā, kad Lehman cieta krahu, Main Street bija jāpārveido gāzes piegādes, bet obligāciju turētāji pēc sešiem gadiem par ieguldīto dolāru atguva tikai 80 centus.

Ir tikai dabiski, ka bankas un attīstītāji jaunos energoresursus uzskata par nākamo ienesīgo nišu iepriekš apmaksātiem darījumiem. Federālais Inflācijas samazināšanas likums iekļauj 270 miljardus dolāru, ar kuriem par desmit gadiem jāpagarina dāsnie nodokļu atvieglojumi. Piemēram, tiem ļauj ieguldītājiem saules un vēja enerģijas projektos rezervēt līdz pat trešdaļai savu izmaksu kā federālos nodokļu kredītus. “Atjaunojamās enerģijas obligācijas ir tikpat radošas un var būt tikpat populāras kā gāzes obligācijas. Pašlaik tas ir piedāvājuma jautājums,” saka Eva Lando, portfeļa pārvaldniece Ņūmeksikas uzņēmumā Thornburg Investmet Management. Tas pārvalda 40 miljardus dolāru, ieskaitot 6,8 miljardus pašvaldību obligācijās.

Iespējams, ka pat ar dabasgāzi saistītie darījumi kādu dienu varētu saņemt zaļo apstiprinājuma zīmogu. Jūlijā Eiropas Savienība šo fosilo kurināmo – kopā ar kodolenerģiju – pievienoja savam zaļajam, klimatam labvēlīgajam sarakstam. “Dabasgāze lielisks ir veids, kā samazināt emisijas,” saka Black Belt vadītājs Metjū Maklijs un atklāj, ka Black Belt apsver iespēju izmantot atjaunīgos energoresursus, tostarp tos, kas iegūti no atkritumu poligoniem un liellopu emisijām piena saimniecībās. Šādus biogāzes avotus uzskata par oglekļa negatīviem, jo metāns ir daudz sliktāka sildošā gāze nekā CO2, un tā uztveršana neļauj tam nokļūt atmosfērā.

Ieguvēji no zaļās dabasgāzes vai atjaunīgajiem energoresursiem – vēja un saules – būs baņķieri. Daži Volstrītas milži jau seko šai tendencei un ieguvuši kompetenci vēja, saules un akumulatoru sistēmu izstrādē, ko stimulē dāsni federālie investīciju nodokļu kredīti. Pēdējo piecu gadu laikā Goldman Sachs Renewable Power izveidojis milzīgu 850 atjaunīgās enerģijas projektu portfeli, kas gadā ģenerē 2300 megavatu un 300 miljonus dolāru ieņēmumos. Jūnijā Goldman šo portfeli nodēvēja par MN8 un gatavo to publiskajam piedāvājumam.

Goldman atteicās sniegt komentārus šim rakstam, bet bankas Kalifornijas klienti ir sajūsmināti. “Mēs vēlamies pārveidot šo risinājumu, lai samazinātu atjaunojamās enerģijas izmaksas. Elektroenerģijas priekšapmaksa ir gāzes priekšapmaksas paplašinājums un lielāka iespēja,” saka Marin Clean Energy un CCCFA galvenais padomnieks Maikls Kalahans.

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem