Sabiedroto trūkums un dusošā skaistule

Forbes

Baltic edition

• Foto: Shutterstock

“Swedbank” galvenais ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija:

“Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2,2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un enerģētika, bet tīri veiksmīgu attīstību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un arī lauksaimniecībā. Šī gada sākums gan neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jauno koronavīrusu saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni, savukārt neskaidrība nav izaugsmes sabiedrotais.

2019. gada pēdējā ceturksnī ekonomika augusi par 1% pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bet gandrīz stāvējusi uz vietas attiecībā pret 2019. gada trešo ceturksni (+0,1%). Ekonomika gada nogalē bremzējās, un gaidām, ka arī tuvākie ceturkšņi nebūs spoži.

Labās ziņas ir, ka 2019. gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu - novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2% apmērā.

Uz strauja algu kāpuma, rūkoša bezdarba, laba patērētāju noskaņojuma un mērenas inflācijas fona, patēriņš bijis izaugsmes virzītājs, un savas pozīcijas visticamāk saglabās arī šogad. Investīciju kāpums 2019. gadā strauji sabremzējās daļēji ES fondu ietekmē. Savukārt šogad nepievilcīgu fonu investīcijām rada arī samilzušie riski ap ekonomikas izaugsmi pasaulē, kas  saistīti ar COVID-19.

Gada sākumā likās, ka pasaules ekonomika var uzelpot – neskaidrība, kas bija saistīta ar ekonomiku bremzējošajiem tirdzniecības kariem un breksitu, mazinājās. Taču ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – COVID-19. Ja sākotnēji bažas bija galvenokārt par vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo Ķīnu un tās attīstības tempiem, tad šobrīd jau skaidrs, ka vīrusa izplatība vēl pletīsies plašumā, tiešā veidā ietekmējot arī Latvijas tirdzniecības partnerus un mūs pašus.

Ķīnā situācija stabilizējusies, stingrās kontroles ir mazinātas un rūpnīcas uzsāk darbu. Diemžēl dati par pasažieru transportu signalizē to, ka darbinieki vēl nav pilnībā atgriezušies darba vietās – pasažieru skaits vēl ir krietni zem pagājušā gada līmeņa. Piegāžu ķēžu sarežģītība un virzība uz tieši-laikā loģistiku, kas normālos apstākļos uzlabo efektivitāti un samazina izmaksas, šobrīd ievērojami sarežģī situāciju. Piemēram, ražošana kādā rūpnīcā var nesākties pat tad, ja visi darbinieki ir gatavi strādāt, jo nav iespējams saņemt komponentes no citas rūpnīcas, kura dažādu iemeslu dēļ vēl nav uzsākusi ražošanu. Šobrīd jau ir ziņas par rūpnīcu slēgšanu arī citās vīrusa skartajās valstīs, piemēram, “Hyundai” ražotne Dienvidkorejā slēgta, jo darbiniekam atklāts COVID-19. Šī izejmateriālu un beigās – galaprodukta – piegāžu kavēšanās negatīvi ietekmē visus uzņēmumus konkrētajā piegāžu ķēdē un arī gala patērētāju.

Akciju tirgos, kas sākotnēji uz ziņām par vīrusu reaģēja minimāli, šobrīd redzamas panikas pazīmes. Lielāko ASV uzņēmumu akciju indekss S&P 500 pieredzējis straujāko korekciju (jeb cenu kritumu no pīķa par 10% - 20%) indeksa vēsturē.

COVID-19 ietekme atspoguļojas un vēl atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās. Izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas cenas krīt līdz ar pasaules pieprasījuma kritumu. Taču, vīrusa izplatība ir šoks ne tikai pieprasījumam, bet arī piedāvājumam, tādēļ ietekme uz cenām var būt divējāda. No vienas puses, vājš pieprasījums spiež cenas uz leju. No otras puses, svarīgāks par pieprasījuma vājumu var kļūst piedāvājuma trūkums, un tad spiediens uz cenām ir augšupvērsts. Piemēram, pasaules tirdzniecības bremzēšanās veicina cenu kritumu dažādu sauskravu (piemēram, ogļu, rīsu utt.) jūras pārvadājumiem. Savukārt citā loģistikas ķēdes pusē ir konteineri, kam bija jāceļo no Ķīnas uz Eiropu. Tie ilgu laiku bija iestrēguši Ķīnas ostās, kas savukārt izraisījis konteineru trūkumu Eiropā, un strauju to cenu kāpumu.

Jāsecina, ka ietekme no COVID-19 izplatības ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Turklāt, ekonomiku ietekmē arī  sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. Pat cilvēki ne-tieši-skartajos reģionos atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi.  Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām. Ķīnas valdība un centrālā banka jau veic ekonomiku stimulējošus pasākumus, un visdrīzāk citas pasaules valstis sekos šim piemēram, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Iekšēju satricinājumu, neveiksmīgu apstākļu sakritības un vāja ārējā pieprasījuma rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme 2019. gadā bijusi viena no lēnākajām pēdējo 10 gadu laikā, savukārt COVID-19 vīrusa straujā izplatību pasaulē ir radījusi riskus arī ekonomikā un šī gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes jau ir novecojušas. Kā Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni Latvijas IKP audzis vien par 1%, savukārt gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi tikai par 2,2%. Tikmēr Lietuvā, kā arī Igaunijā izaugsme pērn saglabājās 4% līmenī un tas norāda, ka Latvijas vājais ekonomiskais sniegums lielā mērā ir saistīts ar iekšējiem faktoriem, piemēram, tranzīta kravu samazinājumu, problēmām banku nozarē, izmaiņām Igaunijas akcīzes likmēs, strauju koksnes cenu kritumu, kā arī ierobežojošu fiskālo politiku.

Skatoties uz 2019. gada 4. ceturkšņa rezultātiem, lielu pārsteigumu nav. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali samazinājusies apstrādes rūpniecības (-0,2%), būvniecības (-0,5%), transporta nozare (-6,5%) un finanšu pakalpojumu (-10,7%) izlaide, kā arī produktu nodokļu (-0,4%) iekasēšana, savukārt pieaugusi tirdzniecības (+3,6%), profesionālo pakalpojumu (+6,1%), kā arī viesnīcu un restorānu (+8,8%) nozaru izlaide. Taču ir skaidrs, ka pērnā gada ekonomikas sniegums šobrīd vairs nav īpaši aktuāls un gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes ir novecojušas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Piemēram, ja vēl februāra vidū COVID-19 vīrusa negatīvā ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi tika lēsta ap 0,2 procentpunktiem, tad šobrīd jau ir pamatotas bažas par pasaules ekonomikas nokļūšanu recesijā un vīrusa radītās ekonomiskās izmaksas aug ar katru dienu.

No ekonomikas viedokļa problēma ar COVID-19 ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā un citos ekonomikas sektoros. Tie ir pārejoši šoki un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV un Eiropa jau pirms vīrusa paradīšanas balansēja uz recesijas robežas, parāda līmeņi pasaulē kopumā ir augsti, savukārt monetārās politikas instrumenti ar ko mīkstināt negatīvu ekonomikas šoku ietekmi ļoti ierobežoti. Līdz ar to pasaules ekonomikā šobrīd nav labs brīdis nekāda veida satricinājumiem un arī finanšu tirgos sākotnēji optimistiskais skats uz vīrusa ekonomisko ietekmi ir pilnībā izzudis. Vadošais ASV akciju indekss pēdējās nedēļas laikā sarucis par 10% un tā ir straujākā akciju cenu indeksa korekcija ASV finanšu tirgus vēsturē. Finanšu tirgi šobrīd signalizē par strauji augošu recesijas varbūtību ASV un Eiropā, kā arī citviet, tādēļ pasaules un, domājams, arī Latvijas ekonomikā šogad gaidāms sliktākais gads kopš 2009. gada.

Vīrusa kontekstā ekonomika protams ir otrā plāna jautājums un prioritāte ir veselības nozares nodrošināšana ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī pasākumu īstenošana vīrusa izplatības ierobežošanai. Taču turpmākajos mēnešos, visticamāk, nāksies domāt arī par vīrusa ietekmes ekonomisko aspektu. No valsts puses šobrīd galvenais nodrošināt nepieciešamos līdzekļus ārkārtas situācijas novēršanai, taču citās jomās straujas izmaiņas veikt nevajadzētu un nepieciešamības gadījumā vajadzētu ļaut pieaugt budžeta deficītam. Šobrīd ir grūti prognozēt, ar cik būtiskiem satricinājumiem ekonomika saskarsies un iespējams šeit būs nepieciešama arī koordinēta rīcība Eiropa līmenī.

Arī Latvijas ekonomika šis noteikti nav labs brīdis jauniem satricinājumiem. Ekonomikas izaugsme jau ir ļoti lēna un, lai arī mums ir veiksmīgi izdevies izvairīties no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā, kā arī ir uzlabots Latvijas kredītreitings, taču risku joprojām ir daudz un gada sākums ekonomikā arī ir bijis piesardzīgs. Latvijas ekonomikas īstermiņa rādītājos janvārī un februārī uzlabojumi nav vērojami, patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies un tranzīta kravu apjoms turpina samazināties. Tas nozīmē, ka arī bez vīrusa negatīvas ietekmes Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, būtu bijusi zem 2%. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt vīrusa ietekmi uz ekonomiku, taču šī brīža aplēses liecina, ka tā varētu būt robežās no 0,5% līdz 1,5% no IKP, lai arī situācija ir ļoti mainīga un iespējami arī negatīvāki scenāriji. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP izaugsme šogad nepārsniegs 1,5% un nevaram izslēgt arī IKP kritumu. Tomēr šis satricinājums būs parejošs, savukārt Latvijas iekšējā ekonomika ir gana noturīga. Kopējais saistību līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība sabalansēta un mājokļu tirgus saprātīgā līmenī. Arī UIN reforma pērnā gada laikā ir uzlabojusi uzņēmumu finansiālo situāciju, kas var izrādīties nozīmīgs buferis šogad.”

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš:

Galīgie 4. ceturkšņa un visa 2019. gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 4. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,1%.

2019. gadā kopumā IKP auga par 2,2%.

Pērn bija milzīgi nozaru attīstības kontrasti, kas vienlaikus ilustrē problēmu – pērnā gada lēnās izaugsmes iemeslus un risinājumu – ekonomikas struktūras maiņu. Vairākas pakalpojumus eksportējošas nozares attīstījās ļoti sekmīgi. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos pievienotā vērtība auga par 8%. Komercpakalpojumu nozares auga par 6,5%. Informācijas un sakaru pakalpojumi kopumā auga neparasti lēni, par 2%, bet izteikti uz eksportu orientētā programmēšana auga par 9,1%. Par spīti finanšu un transporta pakalpojumu krīzei, kopumā pakalpojumu eksports auga par 5,4%. Lielākā nelabvēlīgā ietekme ar 4% kritumu bija transportam, bet visstraujāk jeb par 8,8% pievienotā vērtība samazinājās finanšu pakalpojumos. Apstrādes rūpniecība auga gandrīz tāpat kā ekonomika, par 2,1%, bet visstraujākais kāpums bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (+12,8%), šai nozarei ļoti patīk “šūpoties”.

Mērot izmaiņas no izlietojuma puses, galvenais enerģijas avots, pateicoties tā īpatsvaram ekonomikā, bija privātais patēriņš, kas palielinājās par 2,8%. Ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas 2019. gadā auga par veselīgu 3,1%, ceturtajā ceturksnī jau iegāja mīnusos, ir bažas par investīciju ietekmi arī šogad. Eksports pērn auga par 2%, bet imports par 2,3%. Par spīti lēnai izaugsmei, kopējais atalgojuma pieaugums nominālā izteiksmē bija visnotaļ iespaidīgs, 8,6% jeb vairāk nekā 5% reālā izteiksmē, bet tam ir sava “cena”, peļņas kāpums gandrīz apstājās.

Ja nebūtu vīrusa epidēmijas gaidāmās ietekmes uz pasaules ekonomiku, tad varētu prognozēt, ka šogad IKP pieaugums Latvijā būs starp 1% un 2%. Šobrīd par tuvāko nākotni nevar pateikt gandrīz neko. Epidēmijai noteikti būs arī pozitīva ietekme, piemēram, pasūtījumu pārcelšana no Āzijas uz Eiropu, taču kopumā tā būs nelabvēlīga. Pasaules ekonomikas recesija, ar ko parasti saprot pasaules kopprodukta (pēc pirktspējas paritātes) noslīdēšanu zem 2,5%, jau ir kļuvusi grūti novēršama. Dīkstāvju radīto ražošanas kritumu Ķīnā kompensēt vairs nav iespējams, piegādes ķēdes jau ir traucētas. Tūrisms, ko mēdz uzskatīt par pasaules ekonomikas lielāko nozari, ir krīzē.

Latvijas ekonomikas izaugsmi 2019. gadā krasi samazināja vēsturiski izveidojusies eksporta specializācija apvienojumā ar nelabvēlīgiem pavērsieniem ārējos tirgos. Pēckrīzes periodā ekonomikas izaugsmi virzīja galvenokārt augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, metālapstrādes un mašīnbūves, arī tehniski modernu kokapstrādes un arī citu ražošanas uzņēmumu attīstība. Taču eksporta struktūrā joprojām pārāk liela daļa bija izejvielu tranzītam, reputācijas risku radošiem finanšu pakalpojumiem, arī koksnes standartproduktu ražošanai. Liktenis bija lēmis, ka sliktie scenāriji šajās nozarēs piepildījās vienlaicīgi. Pārējās Baltijas valstis no minēto preču un pakalpojumu eksporta ir mazāk atkarīgas, turklāt tām straujās izaugsmes laikā izdevās “iešūpot” mājokļu tirgu un kreditēšanas ciklu. Šo iekšējā tirgus nozaru atbalsts izaugsmei pērn būtu ļoti noderējis. Nelabvēlīgs faktors ir arī vājā pārvaldes kvalitāte valsts galvaspilsētā. Kā rāda Liepājā notiekošais metālapstrādes un mašīnbūves investīciju bums, pašvaldību darbam ir milzīga nozīme. Neveiksmīgo sakritību dēļ Latvijas ekonomika ir kļuvusi par “Baltijas dusošo skaistuli”, citējot “Luminor” galveno ekonomistu Lietuvā Žigimantu Mauricu. Tās potenciāls ir liels, bet tas netiek izmantots. Ar laiku tirgus visu sakārtos, aizejošo nozaru vietā stāsies augošās nozares, pārņemot atbrīvoto darbaspēku, telpas un infrastruktūru, taču laiks būs zaudēts.

Runājot par ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā - turpmākajos gados, aina ir labvēlīga. Mainoties nozaru struktūrai, izaugsmes temps paātrināsies. Tāpat, jo lielākas nepatikšanas būs šogad, jo ātrāks būs pieauguma temps 2021.-2022. gadā. Lai kāda būs epidēmijas ietekme, tā būs pārejoša.

Bažas par šo gadu nedaudz mazina tas, ka patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati pašā gada sākumā uzlabojās. Ir pieejami dati arī no februāra sākuma, tātad brīža, kad par COVID-19 vīrusa riskiem jau bija zināms. To ietekmi jau var nojaust mazumtirdzniecības noskaņojuma indeksā. Savukārt pakalpojumu nozares (izņemot mazumtirdzniecību) datos jūtama tranzīta nozares ķibeļu atblāzma. Savukārt patērētāju un ražotāju noskaņojums uzlabojas. Strauji palēcies ražotāju vērtējums par pārdošanas cenām, kas ļauj cerēt, ka koksnes tirgus sāk izkļūt no krīzes, lai arī ziņas no tirgiem pagaidām ir pretrunīgas.

Šobrīd ar prognozēšanu tiešām labāk nenodarboties. COVID-19 ietekme uz ekonomiku būs liela arī tad, ja izrādīsies, ka bažas ir bijušas pārspīlētas, piemēram, ļoti ātri tiek atrasts efektīvs imunizēšanas vai ārstēšanas līdzeklis. Vai arī - vīrusa izplatīšanos izdosies noslāpēt, kā tas izdevies Ķīnai, ja var ticēt šīs valsts datiem. Ir arī iespējams, ka vēl ilgi šis gads būs atskaites punkts vēsturē, daudz runās par laiku pirms un pēc Epidēmijas. Dzīvojam ļoti interesantos laikos. Tas ne vienmēr ir patīkami un droši.”