Latvijas Banka šogad sagaida IKP kritumu par 6,5%
Forbes
Baltic edition
Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, centrālā banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%, bet inflācija būs 0,5%.
Turklāt, kā klāstīja Latvijas Bankā, šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību.
Centrālajā bankā norāda, ka ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma. Šos negatīvos efektus daļēji kompensēs valstu fiskālās politikas iniciatīvas un centrālo banku monetārā politika.
Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki.
Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1,7%.
Šāds šoks īstermiņā rada problēmas uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, apdraudot uzņēmumu maksātspēju, atzīmēja Latvijas Bankā. Tāpēc tieši Latvijas valdības atbalsta pasākumi ir izšķirīgs solis krīzes ietekmes mazināšanai.
Vienlaikus svarīgi sniegt atbalstu dīkstāvē nonākušajiem un bez ienākumiem palikušajiem iedzīvotājiem, uzsvēra centrālajā bankā.
Latvijas Banka uzskata, ka pašlaik izziņotie valdības pasākumi ir solis pareizā virzienā, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem nozīmīgajam krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, aptverot plašu tautsaimniecības jomu loku, un ierobežotiem uz krīzes laiku.
Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir bijusi fiskāli atbildīga, nodrošinot samērā zemu valsts parāda līmeni, kas tagad krīzes apstākļos ļauj sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo atbalstu. Turklāt pašreizējā situācija kardināli atšķiras no 2008.-2009. gada krīzes, kad valstij bija jāsamazina izdevumi, uzsver centrālajā bankā. Šoreiz, pateicoties iepriekšējos gados ievērotajai fiskālajai disciplīnai, kā arī līdzsvarotai tautsaimniecības attīstībai un makroekonomisko nelīdzsvarotību neesamībai, valstij ir iespējas aizņemties, lai atbalstītu ekonomiku.
Jāatgādina, ka vēl decembrī Latvijas Banka prognozēja, ka 2020. gadā IKP augs par 2,6% un inflācija būs 2,4%.
