USD 0.85 btc 38168.61
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 38168.61
Nauda 22. Aprīlis 2020

Krīzes apgrozāmo līdzekļu aizdevumos piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro

Forbes

Baltic edition

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija “Altum” uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro, informēja iestādē.

Lielākā daļa – 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.  

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs “Altum” īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas “Altum” instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

Piešķirto aizdevumu apjomu ziņā līdz šim dominē finansējums līdz 49 tūkstošiem eiro vienam aizņēmējam – šāda apjoma aizdevumus saņēmuši 36% programmas klientu. 22% uzņēmēju darbības nodrošināšanai krīzes laikā aizņēmās finansējumu 50 līdz 99 tūkstošiem eiro apmērā, savukārt 23% – no 100 līdz 499 tūkstošiem. Aizdevumus diapazonā no 500 tūkstošiem līdz 1 miljonam, kas ir maksimālā pieejamā summa, saņēmuši 19% programmas klientu. Šobrīd vidējais aizdevuma apjoms ir 240 tūkstoši eiro, savukārt līdz šim  mazākais aizdevums – 1840 eiro bijis nepieciešams tirdzniecības nozarē strādājošam uzņēmumam Rīgā.

Apgrozāmo līdzekļu aizdevumi pieejami gan maziem un vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem. Nozaru griezumā aktīvākie ir pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmumi (34%), tirdzniecības (26%) un apstrādes rūpniecības (22%) un transporta nozares (9%) komersanti. No visiem piešķirtajiem aizdevumiem tos līdzvērtīgā skaitā saņēmuši mikro un mazie uzņēmumi, attiecīgi 70 un 65, savukārt 32 aizdevumus saņēmuši vidējie uzņēmumi un 6 – lielie uzņēmumi. Uzņēmumos, kas līdz šim saņēmuši apgrozāmo līdzekļu aizdevumus darbības nodrošināšanai krīzes laikā, strādā kopumā 7961 darbinieki.

Aizdevumus darbības nodrošināšanai vīrusa izraisītās krīzes laikā izmanto uzņēmumi visā Latvijā, proporcionāli lielākai daļai finansēto uzņēmumu atrodoties Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 46% un 18%. Rīgai un Pierīgai seko Latgale – 12%, Kurzeme – 10%, Vidzeme – 8% un Zemgale – 6%.

Kopumā pieteikumus aizdevumiem līdz šim iesnieguši 348 uzņēmumi, no kuriem uz šo brīdi 44% ir atteikts. Viens no atteikuma iemesliem ir  periodā vēl pirms Covid-19 krīzes uzkrātās finanšu problēmas. Eiropas līmeņa regulējums nosaka, ka uz krīzes aizdevumu var pretendēt tikai tie uzņēmumi, kuriem uz 2019. gada 31. decembri nav grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes, tai skaitā uzkrāto zaudējumu apmērs nav lielāks par pusi no uzņēmuma paša kapitāla.  Starp citiem atteikuma iemesliem ir arī neatbilstība programmas mērķiem, piemēram, finansējums nepieciešams darbības paplašināšanai vai cita aizdevuma pārfinansēšanai, tāpat arī neatbilstība noziedzīgi iegūtu līdzekļu  legalizācijas novēršanas likuma prasībām, kā arī nodokļu parādi un saistību nemaksāšanas vēsture.

“Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norādīja, ka visi pieteikumi tiek skrupulozi vērtēti. “Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc aizdevumu programmā ir salīdzinoši augsts atteikto projektu īpatsvars – vidēji ap 45% procenti. Tas skaidri parāda, ka šo nauda izmantojam tikai paredzētajam mērķim, un visus, kas mēģina situāciju izmantot neatbilstoši, vai pat negodīgi, cenšamies atsijāt,” turpināja Bērziņš.

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības ietekmes dēļ būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar samazinātām nodrošinājuma prasībām ir pieejami kopš 25. marta. “Altum” aizdevumos uzņēmējiem plāno piešķirt kopumā līdz 200 miljoniem eiro.

Vienlaikus “ALTUM” nodrošinām arī visus pārējos finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām. 

Baltijas mēroga finansists Īpašumtiesības un lemttiesības lielākajos finanšu nozares uzņēmumos žurnālam Forbes ļāva ierindot Maksimu Mališko finanšu nozares veiksminieku topā 40 līdz 40

Olainfarm naudas jūgā Latvijas otrā lielākā zāļu ražotāja Olainfarm mantinieces pēc sava tēva Valērija Maligina nāves nu jau ceturto gadu cīnās par viņa atstāto mantojumu

Cik maksā kronis Eksperti aprēķinājuši, ka karalienes Elizabetes II personīgā bagātība ir aptuveni 400 miljoni mārciņu.

Bagātības ātrums Covid-19 pandēmija ir nesusi drausmīgas ciešanas, ekonomiskas mokas, ģeopolitisku spriedzi – un arī līdz šim lielāko bagātības paātrinājumu cilvēces vēsturē

Bigbank: Lielāko banku peļņa un efektivitāte 2020. gadā ievērojami sarukusi

Vienkārši turpini peldēt Eimija Novogrāca deva pretsparu potenciāli nāvējošam smadzeņu vēzim un izveidoja pasaulē lielāko ilgtspējīgas akvakultūras investīciju fondu

Pareģe un viņas peļņa Ketija Vuda savu dedzīgo ticību inovācijām ir pārvērtusi par investīciju kompāniju ar 29 miljardu dolāru aktīviem

Virtuālo spēļu karaliene Latvijas populārākajai kibersportistei platformā Twitch ir vairāk nekā 600 tūkstoši sekotāju – piecreiz vairāk nekā Dior un Prada modelei Gintai Lapiņai Instagram

Naftas haizivs Miljardieris Džons Gofs uzskata, ka krīze ir vienreizēja iespēja investēt grūtībās nonākušajā slānekļa naftas ieguves nozarē

Kādas pārmaiņas vērojamas patēriņa kredīta izvēles paradumos

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem