USD 0.93 btc 25560.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 25560.00
Nauda 17. Decembris 2019

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam šogad uzlabojusies finanšu situācija

Forbes

Baltic edition

Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad uzlabojusies finanšu situācija, liecina “Swedbank” aptaujas dati.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos. 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus. Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies.

Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei un ikmēneša izdevumiem par mājokli un transportu.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus.

Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus.

Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Lai gan joprojām virkni faktoru iedzīvotāji vērtē kā mēreni negatīvus, norādot, ka tie ietekmē mājsaimniecību finanšu situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem to izmaiņu kopējais nospiedums uz mājsaimniecību turību šogad nedaudz mazinājies: tas attiecas uz tādām jomām kā spēja “savilkt galus” mēneša beigās jeb ikmēneša ienākumu un izdevumu līdzsvars, drošība par savu darba vietu, mājsaimniecības kopējais parādu līmenis un valsts likumdošanas izmaiņu ietekme uz ienākumiem (izmaiņas nodokļos, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojums par apgādājamo u.c.).

Vienlaikus izteikti negatīvi visi iedzīvotāji vērtē valsts likumdošanas izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu izdevumu pozīcijām, palielinot tēriņus, kas saistīti ar akcīzes preču iegādi, valsts un pašvaldību pakalpojumiem u. c., transporta izdevumiem (t. sk. izdevumu par sabiedrisko transportu vai privāto auto un degvielu), ikmēneša izdevumiem par mājokli (apsaimniekošanu, apkuri, ūdensapgādi) un pārtiku.

Vismazāk Latvijas iedzīvotāju turību šogad negatīvi ietekmējušas izmaiņas tādās jomās kā mājsaimniecības kopējais parādu apjoms un valsts un pašvaldības pabalsti un to pieejamība – vairāk nekā puse iedzīvotāju jau trīs gadus pēc kārtas nejūt īpašas izmaiņas šajās pozīcijās.

Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas jaunajā gadā, tendences ir līdzīgas iepriekšējos gados. Kopumā 27% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabosies, bet tikpat daudz ir to, kuri bažījas, ka situācija pasliktināsies. 31% iedzīvotāju domā, ka finansiālā situācija viņu mājsaimniecībā nākamgad paliks nemainīga. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 50% uzskata, ka nākamais gads būs labvēlīgs.

Iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu raugās pesimistiski.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem