USD 0.93 btc 21248.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21248.00
Nauda 05. Oktobris 2022

Kaldina labākas naudas sistēmu

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Caur jaunuzņēmuma Gravity Team platformu dienā izskrien cauri vairāku simtu miljonu ekvivalents dažādās kriptovalūtās. Līdz šim Latvijas uzņēmuma sistēmas kumulatīvi ir šķērsojuši jau 100 miljardi dolāru.

Uzņēmums Gravity Team tirgojas ar kriptovalūtām, bet dara to specifiska veidā. Lai izskaidrotu, kā tas notiek, jaunuzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Beņķītis par piemēru ņem kartupeļus. Piemēram, Priekulē cilvēki vēlas nopirkt kartupeļus, bet veikalā to nav, un Gravity Team tos piegādā. Tāpat, ja tur ir kāds lauksaimnieks, kuram ir vesela noliktava ar kartupeļiem, un viņš vēlas šos dārzeņus pārdot, Gravity Team tos var uzpirkt un nogādāt veikaliem citās pilsētās. “Galarezultāts ir visiem pieejami kartupeļi par labu cenu. Tikai kartupeļu vietā ir dažādas kriptovalūtas visā pasaulē,” Martiņš salīdzina.

Pagaidām uzņēmums apgroza mazliet mazāk nekā 1 % no pasaules kriptovalūtām, bet nākotnē plāno sasniegt divus procentus. Vēl tālākā nākotnē ir iecerēts piedāvāt ne tikai loģistikas pakalpojumus, bet arī izstrādāt stratēģijas, lai palīdzētu tirgum atrast piemērotāko cenu. Mārtiņš teic, ka kriptovalūtu tirgi bieži vieni ir iracionāli. Līdzīgi kā mazbērni bieži vien vēlas pārdot vecmāmiņas dzīvokli par daudz augstāku cenu, jo vadās pēc savas emocionālās piesaistes šim īpašumam, tā arī kriptovalūtas bieži vien ir novērtētas pārāk augstu vai zemu. Gravity Team ir padomā izstrādāt algoritmu, kas varētu noteikt, vai konkrētā cena ir pareiza. Ja ne, uzņēmums ierosinās cenu koriģēt uz augšu vai uz leju. Tāpat ir iecerēts izstrādāt cenu prognozēšanas rīku, kas spēs pateikt, kādas cenas konkrētai kriptovalūtai būs pēc stundas, vienas, trim vai piecām dienām. “Ja dari šādas lietas, kas tirgū ir noderīgas, tirgus tās atalgo ar peļņu,” ir pārliecināts Mārtiņš.

Kriptovalūtas tirgū ir jau ilgāku laiku, tomēr tās aizvien ir tītas tādā kā neuzticības plīvurā. Un ne velti – cilvēki apdedzinājās, kad, bitkoina cenai strauji augot, daudzi to pirka ar cerību uz lielu peļņu, bet vēl straujāk tā cena nokrita. “Argumenti, ka kriptovalūtas ir milzu Ponzi shēma, Eiropas līmenī un ne tikai tiek atspēkoti. Vienmēr var teikt, ka viss jaunais ir mēsls, bet kriptovalūtas vairs nav nekas jauns. Diezgan droši var teikt, ka kriptovalūtu izmantošana tikai pieaugs – līdzīgi kā tas bija ar internetu. No 1985. līdz 2000. gadam internets pārsvarā bija e-pasts, un tad to sāka izmantot visās nozarēs. Elektrībai bija vajadzīgs vēl ilgāks laiks – no brīža, kad tika atklāts, ka statiskā elektrība un zibens ir viens un tas pats, līdz maiņstrāvas dzinēja izgudrošanai pagāja kādi 150 gadi. Jauno tehnoloģiju adaptācijas cikls ir garš, bet mūsdienās tas kļūst arvien īsāks. Milzīgs solis nozares atzīšanā būs Eiropas līmeņa regulācijas, kas pateiks, ka šis ir leģitīms instruments. Jo aktīvāk cilvēki tās sāks lietot, jo svarīgāks būs tāds pakalpojums kā mūsējais,” spriež Gravity Team līdzdibinātājs Krišs Pujats.

Lai gan uzņēmuma dibinātāji katru dienu redz savās sistēmās ripojam turpu šurpu lielas summas, viņi apgalvo, ka naudai viņu dzīvē nav galvenā loma. “Daudz svarīgāk par naudu ir tas, ko ar to var izdarīt. Piemēram, var atbalstīt Latviju. Mēs esam atbalstījuši dažādas Latvijas aktualitātes: TechChill, TechHub, Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju Startin.LV, CodeX, Iespējamo misiju un citas. Pasaulē līdzīgas lietas dara daudzi mūsu nozares cilvēki, piemēram, Bils Geitss,” saka Krišs. Savukārt Mārtiņu izbrīna tas, ka Latvijā visai maz uzņēmumu nodarbojas ar filantropiju. “Nav jau tā, ka mums nav veiksmīgu kompāniju, taču nākotnē noteikti būs vairāk to, kas nopelnīto naudu ieguldīs vietējā tirgū,” viņš uzskata.

Tāpat Gravity Team komanda investē naudu ar kriptovalūtu nozari un blokķēdi saistītos projektos. Viņi ir ieguldījuši, piemēram, Colizeum, HashUp, Cookie3, kā arī Stapes, kas nav saistīts ar kriptovalūtām. Krišs pieļauj, ka “nākotnē mēs paši attīstīsim kriptonozares projektus”.

Nauda ir viens no cilvēces labākajiem izgudrojumiem, uzskata Mārtiņš. Tā palīdz apmainīties ar dažādām vērtībām, citam ar citu sadarboties. “Nevar noliegt, nauda dzen pasauli uz priekšu, bez tās kooperācija būtu sarežģītāka. Taču, redzot, kā nauda ir attīstījusies, ir pašsaprotams, ka šis nav galapunkts. Viens no lielākajiem cilvēces uzlabojumiem būs labāka nauda. Tāpēc es esmu kriptonozarē. Šis ir veids, kā izveidot labāku naudu, kas cilvēkiem Taizemē, Filipīnās un Amerikā sniegs vienlīdzīgākas iespējas. Visiem būs pieeja stabilai naudai un iespējai aizņemties. Un rezultātā pasaule būs pilnīgi citāda vieta. Varbūt mēs šeit to nejustu, bet bez Rietumeiropas un Amerikas ir vēl daudzas valstis, un būtu jauki, ja cilvēkiem tur būtu līdzīgas iespējas kā mums. Es ticu, ka viens no kriptovalūtu svarīgākajiem mērķiem ir radīt labāku naudu pasaulei, kas aizstās pašlaik pieejamo opciju; tas pagaidām ir labākais pieejamais variants,” spriež Mārtiņš.

Mārtiņš un trešais Gravity Team līdzdibinātājs Edgars Laimīte ir pazīstami kopš skolas laikiem – 12 gadu vecumā iepazinās un kopš tā laika ir labākie draugi. “Tas daudz ko mūsu abu dzīvē ir mainījis, jo mūsu draudzība ir milzīga uzticība. Kopā varam iet cauri jebkam, zinot, ko no otra sagaidīt,” saka Edgars.

Kad Mārtiņš un Edgars pabeidza Spīdolas Valsts ģimnāziju, viņi devās studēt uz Nīderlandi. “Mēs nevēlējāmies palikt Latvijā, gribējām smelties pasaules zināšanas. Centāmies nonākt Nīderlandē,” stāsta Mārtiņš. Otrs variants bija Lielbritānija, bet tur mācības bija dārgākas. Ņemot vērā viņu finanšu iespējas, izvēle bija racionāla – tolaik Eiropas Savienības pilsoņi Nīderlandē varēja iegūt pabalstu un mācīties. “Ja biji gudrs un apņēmības pilns močīt, gandrīz bez peso kabatā varēja daudz sasniegt un mācīties multikulturālā vidē,” atceras Mārtiņš. Viņš studēja Roterdamas Biznesa skolā, Edgars – Māstrihtā. Šo posmu savā dzīvē Mārtiņš sauc par spēcīgas attīstības periodu, kas nebija viegls, bet iegūtās zināšanas un pieredze ir tā vērta. Vēl vērtīgāka bija mācību noslēgumā piedāvātā studiju apmaiņas programma. Viņš bija pārguris, četrus gadus caurām dienām un naktīm mācoties un paralēli strādājot, un nu bija izvēle starp divām skolām – pasaules labāko biznesa skolu Vortonā Amerikā un Taizemi, kur gūt kulturālu pieredzi. Studentu konsultante, kura palīdzēja izvēlēties, aizsūtīja viņu uz Bangkoku. “Viņa ar vienu lēmumu pamainīja kursu dzīves daudziem cilvēkiem,” nosaka Mārtiņš.

Taizeme iepatikās tik ļoti, ka viņš palika tur piecus gadus. Mārtiņš strādāja IT un mārketinga kompānijā, nodrošinot interneta mārketinga konsultācijas amerikāņu klientiem. Kādā brīdī viņam kļuva garlaicīgi, darbs vairs nebija gana izaicinošs. Tomēr viņš arī nezināja, ko grib darīt. Lai to noskaidrotu, puisis sāka sarunas ar nepazīstamiem cilvēkiem un ieklausījās viņu viedoklī, jo īpaši to cilvēku domās, kuriem nepiekrita. Tā viņš reiz sarunā ar kolēģi, kurš ir libertārietis un  Trampa fans, uzzināja par kriptovalūtām. “Sāku pētīt kriptovalūtas un blokķēdi un iekritu kā melnajā caurumā. Tas bija 2017. gads, kad veidojās ažiotāža ap kriptovalūtām, līdz ar to izgāju caur visdažādākajām emocijām. Sāku par šo runāt ar Edzi, un izrādījās, ka arī viņš savā paralēlajā universā Barselonā jau bija uzzinājis par kriptovalūtām,” Mārtiņš atceras.

Viņi secināja, ka cenas Barselonā un Bangkokā atšķiras pat par 20 procentiem. Reiz, kad Mārtiņu apciemoja mamma, viņš veica eksperimentu – atbraucot uz Taizemi ar Eiropā pirktiem bitkoiniem un veicot valūtas maiņu, viņa pēkšņi bija par 20 % bagātāka. Lai gan šādi varētu pelnīt un dzīvot bez bēdu, Mārtiņš te saskatīja daudz plašāku problēmu. Līdzīgi kā bērnībā aizrāvās ar datorspēlēm, tā tagad viņš gribēja atrisināt kriptovalūtu tirgus neefektivitātes problēmu. “Mēģināt atrisināt šo izaicinājumu ir tikpat interesanti kā spēlēt datorspēles un censties nonākt nākamajā līmenī,” viņš salīdzina.

Par to pašu bija sācis domāt Krišs, ar kuru viņi iepriekš nebija pazīstami. Arī viņš bija sācis niekoties ar kriptovalūtām, lai nopelnītu, virzītos uz finansiālo neatkarību un pievērstos sev svarīgām lietām. Pēc ekonomikas studijām viņš strādāja pārdošanā un mārketingā, bet nejuta gandarījumu. “Aukstie zvani bija mans lielākais murgs,” viņš atceras. Reiz kāds programmētājs Krišam parādīja, kā viņš strādā – nomaina kaut ko programmatūras kodā, un mājaslapā uzreiz ir redzamas izmaiņas. Krišs bija sajūsmā – šādi var izdarīt jebko! Viņš mācījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, un viņam vienmēr ir bijis ķēriens uz matemātiku, kas IT pasaulē lieti noder. “Es sapratu, ka šajā nozarē viens pats vai divatā var uztaisīt jebko. Ķieģeļu fabriku viens nevari uztaisīt, bet WhatsApp vai ko tamlīdzīgu var. Tā var radīt patiesi lielas izmaiņas,” spriež Krišs. Lai tiktu līdz tam, viņš izmēģināja roku vairākos darbos, krājot pieredzi un zināšanas dažādās jomās. Kad bija samācījies gana daudz, Krišs sāka domāt par savu projektu, kur nevajadzētu strādāt kāda cita labā. Un viņi visi kopā izveidoja Gravity Team, kas palīdz padarīt kriptovalūtu tirgu efektīvāku.

Tomēr viņi paši nekad īpaši daudz nav tirgojušies ar kriptovalūtām, tikai pašā sākumā. Krišs skaidro, ka tad vēl varēja ar roku spaidīt pogas un labi nopelnīt. Tagad manuāli tas vairs nav iespējams, jo tirgi ir daudz līdzsvarotāki un efektīvāki. Dažreiz viņi iepērkas kriptovalūtu veikalos, bet diezgan reti – tikai tad, ja skaidri zina, kāpēc to dara. “Mēs visus lēmumus cenšamies pamatot matemātiski, piemēram, ja ir statistiski pierādījumi, ka 93 % gadījumu pie šādiem vai tādiem aprēķiniem ir varbūtība vinnēt. Lai to izrēķinātu manuāli, būtu ļoti ilgi jādarbojas ar kalkulatoru,” saka Krišs.

Ņemot vērā, ka kriptovalūtu adaptācija pasaulē palielinās un cilvēki arvien vairāk tās lieto, palielinās arī nozares apgrozījums. Vienlaikus tirgi kļūst efektīvāki un valūtu svārstības dažādās vietās, kur tās iegādāties, kļūt mazākas. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzēju peļņa uz vienu darījumu samazinās. Mārtiņš teic, ka tas ir pavisam normāli un šādos apstākļos peļņu nodrošina lielais apgrozījums. “Mēs strādājam arī uz to, lai, palielinoties tirgum, spētu palielināt mūsu tirgus daļu. Tāpēc mums ir jākļūst vēl efektīvākiem. Ja spēsim to nodrošināt, varēsim saglabāt savu tirgus daļu,” viņš padalās ar nākotnes plāniem.

Gravity Team attīstība savā ziņā līdzinās igauņu veiksmes stāsta Wise (agrāk TrasferWise) dibinātāju pieredzei. Viņi abi strādāja dažādās valstīs un novēroja lielu atšķirību valūtas maiņas kursā, proti, mainot Londonā nopelnīto naudu uz eiro, lai nomaksātu kredītu Igaunijā, nācās daudz zaudēt. Mārtiņš piekrīt, ka personīgajai pieredzei ir liela nozīme – kad uz savas ādas piedzīvo neefektivitāti tirgū, dabiski dzimst biznesa idejas. “Bizness rodas, redzot reālu problēmu. Kad tā ir kā uz delnas, atliek vien to risināt. Uzreiz top skaidrs, kas jādara. Protams, nekas nav atkarīgs tikai no idejas – daudz svarīgāks ir izpildījumu. Taču ir svarīgi, lai jau sākumā ir sajūta, ka zini, kas jādara,” uzskata Mārtiņš.

 

Eksperta viedoklis:

Accenture vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs

 

Mūsdienās skaidras naudas lietošana norēķinos samazinās, bet palielinās elektroniskās naudas aprite. Šī tendence tikai nostiprināsies, un pieaugs pieprasījums pēc digitāliem finanšu aktīviem, pakalpojumiem un iespējām. Pēdējos gados ir palielinājusies interese par dažādiem kriptoaktīviem, it īpaši, ja cilvēks ir veltījis laiku un iedziļinājies šajā jomā. Lai gan gada pirmajā pusē šāda veida darījumos vērojama piesardzība, visticamāk, piedzīvoto valūtu svārstību dēļ, tomēr vienlaikus redzams, ka tirgū parādās aizvien jauni kriptovalūtu risinājumi un pakalpojumi. Paralēli notiek darbs pie atbilstoša regulējuma ieviešanas, lai samērotu prasības, kas ir jāievēro bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Eiropas Savienības līmenī norisinās darbs pie regulējuma, kas noteiks to, kā varētu efektīvi pārraudzīt un kontrolēt kriptoaktīvu emisijas utt.

No vienas puses, kriptovalūtu un tehnoloģiju sniegtās iespējas atšķirībā no jau pierastām finanšu darījumu norēķinu iespējām sekmē apstrādes izmaksu samazināšanu, bet, no otras puses, ir vēl daudz jautājumu, kas jārisina, neaizmirstot AML jomu. Patlaban vairāku valstu centrālās bankas strādā pie digitālo valūtu projektiem. Tie ir dažādās stadijās – ir valstis, kas turpina padziļinātu izpēti, ir valstis, kurās tiek īstenoti pilotprojekti, lai varētu saprast, kā praktiski izmantot digitālo valūtu, kā strādā tehniskie risinājumi, cik tie ir ērti klientiem un tamlīdzīgi. Valstīm un finanšu pakalpojumu nozares uzņēmumiem ir jādomā, kā pielāgoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, kas mūsdienās ir plašā spektrā un ļauj veidot konkurētspējīgus risinājumus, tādējādi paplašinot iespēju loku.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem