USD 0.87 btc 36946.33
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.87 btc 36946.33
Nauda 29. Novembris 2019

Piesardzīgs skats un lēnāka izaugsme nākamgad

Forbes

Baltic edition

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā to vērtē banku ekonomisti?

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“Pēdējie noskaņojuma, kā arī statistiskie dati ir atnesuši nelielu atvieglojuma sajūtu, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritums ir sabremzējies un situācija sākusi stabilizēties. Primārais optimisms saistās ar cerībām, ka ASV un Ķīna atradīs, vismaz pagaidu, kopsaucēju tirdzniecības sarunās. Apstrādes rūpniecība gan ASV, gan Vācijā uzrāda pozitīvas vēsmas. Turklāt lielākajās eirozonas ekonomikās ir atguvusies jaunu auto tirdzniecība. Tas ir ļāvis recesijas riskiem mazināties, kaut ekonomiskās perspektīvas joprojām ir pilnas nenoteiktības un globāla izaugsme nākamgad būs lēnākā pēdējās desmitgades laikā, kas met ēnu arī uz Latvijas ekonomikas izredzēm.

Latvijas IKP deviņos mēnešos ir palielinājies par 2.5%. Savukārt trešā ceturkšņa atgūšanās no +1.8% otrajā līdz +2.9%, ir gaisinājusi bažas par pārāk strauji Latvijas ekonomikas atdzišanu un drīzāk nostāda kopējā tendencē ar visu reģionu, kas uzrāda mērenu, bet konsekventu tempu pazemināšanos. Centrāleiropas reģiona valstu izaugsme trešajā ceturksnī ir variējusi no +1.8% Slovākijā līdz +5% Ungārijā.

IKP precizētie dati uzrāda ļoti atzīstamu nozaru izaugsmi, tai skaitā arī būvniecībai (+5.9%), kas, šķiet, ir sasniegusi savu izaugsmes augstāko punktu. Kritums vērojams finanšu un tranzīta nozarēs, attiecīgi -14.3% un -4.6%. Kā arī nelielu kritumu uzrāda līdz šim strauji augusī IKT nozare (-0.3%), kas līdz šim šī ir bijusi ar labu vilkmi un ir viena no tām, uz kuras tālāko izaugsmi tiek liktas lielas cerības.

Arī izlietojuma puse uzrāda sabalansētas izaugsmes ainu. Labs kāpums vērojams gan mājsaimniecību, gan valdības patēriņā - +4.9% un +3.2%. Nākamgad patēriņa kāpums turpināsies. To joprojām balstīs gan darba tirgus, gan reālo ienākumu pieaugums.  Taču, visticamāk, tempi nedaudz nosēdīsies. Nedaudz piezemētāka kļūs arī investīciju apetīte, uz ko norāda SEB bankas lielo uzņēmumu aptauja. Investīciju pieaugums trešajā ceturksnī (+4.8%) norāda uz zināmu inerci, kas uzņemta iepriekšējos gados un ko virza ES fondu ieplūde. Lielākais pārsteigums ir eksporta kāpums par 5.6%, kas stiprina pārliecību, ka Latvijas uzņēmēji spēj izmantot mainīgo vidi par spīti tam, ka trešajā ceturksnī daudzās valstīs eksports ir bijis viens no izaugsmes bremzēm. Tomēr ārējās tirdzniecības vide saglabāsies nepievilcīga, kas ietekmēs uzņēmēju investīciju plānus, gan eksporta attīstību.

Pēdējās nedēļās negatīvo scenāriju klāsts ir sašaurinājies, tomēr nākamais gads tiek sagaidīts ar piezemētām gaidām. Tādejādi IKP prognoze šim un nākamajam gadam saglabājas nemainīgas – respektīvi 2.4% un 2%.”

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Latvija šobrīd ir lēnāk augošā Baltijas valsts. Pie tā galvenokārt vainojamas divas krīzes, kas mūs ietekmē daudz vairāk nekā abas pārējās valstis — koksnes standartproduktu cenu kritums un finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās. Latvijā pēckrīzes periodā arī bijusi visvājākā mājsaimniecību kreditēšanas un mājokļu būvniecības cikla atgūšanās, jeb tā gandrīz nav notikusi, to skaudri izjūtam šobrīd, kad eksporta tirgu temperatūra ir ļoti nevienmērīga.

IKP pieaugums 3. ceturksnī gada griezumā bija 2,9%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos, kas labāk parāda tendenci, pat krietni mazāk – 1,9%. Labā ziņa — nav nozīmīgas izaugsmes bremzēšanās ceturkšņa griezumā, izaugsme bija 0,7% salīdzinājumā ar 0,8% iepriekšējā periodā.

Šādu izaugsmi vērtēju kā vāju, ņemot vērā gan Latvijas salīdzinoši zemos ienākumus Eiropas kontekstā, gan eksporta nozaru pieauguma potenciālu un neizmantotās iespējas mājokļu tirgū un kreditēšanā. Latvijas attīstība noteikti var būt straujāka un pie labvēlīgas apstākļu sakritības ir iespējams panākt un vairākus gadus noturēt tādu pieauguma tempu, kāds bija 2017. gadā jeb vairāk nekā 4%, Tas pat neprasītu radikālas izmaiņas valsts politikā, kas gan neapšaubāmi dažās jomās būtu vēlamas.

Par spīti izaugsmes vārgumam, patērētāju vērtējumi par savu finansiālo situāciju un tās gaidāmajām izmaiņām ir tuvu visu laiku augstākajam punktam. Tas nepārsteidz, jo laikā, kad nominālais IKP jeb ekonomiskā aktivitāte naudas izteiksmē 3. ceturksnī auga par 5,4%, kopējais algu fonds auga par 9,1%. Kopējā uzņēmumu peļņa un pašnodarbināto ienākumi arī palielinājās, bet mazāk nekā par 2%.

3. ceturksnī izaugsmi līdzīgā mērā ietekmēja spēcīgi vienreizēji faktori trīs nozarēs, no tām viens bija pozitīvs, bet divi — negatīvi. Visstiprākā ietekme bija ļoti lielajam kāpumam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kas auga par 13,4%, dodot 0,7 IKP pieauguma procentpunktus. Lauksaimniecībā kāpums bija gandrīz par trešdaļu, bet mežsaimniecībā jau kritums, kas turpmākajos ceturkšņos visdrīzāk padziļināsies, bet neparasti labās graudu ražas efekts lauksaimniecībā savukārt izzudīs.

Mazāka, bet jūtama ietekme bija kritumam finanšu pakalpojumos par 14,3%, kas ir acīmredzamas un neizbēgamas sekas nozares “tīrīšanai”. Nākamajā gadā šis notikums IKP dinamiku vairs nozīmīgi neietekmēs. Tāpat izaugsmi samazinājis kritums transporta pakalpojumos – par 4,6%, krītot austrumu-rietumu virziena pārvadājumu apjomam. Ir pagaidām nepārliecinošas pazīmes, ka šīs nozares kārtējā lejupejošā svārsta kustība varētu būt beigusies.

Ir nozares, kurām klājas ļoti labi. Paātrinās jau gada 1.pusē apbrīnojami straujais kāpums medicīnā un sociālajā aprūpē, sasniedzot 10%. Tas rāda – lai kādi būtu šīs sistēmas efektivitātes trūkumi, tā spēj sniegt vairāk pakalpojumu, kad tai dod vairāk naudas. Diezgan sarežģītajos pasaules tirgus apstākļos un spītējot koksnes tirgus krīzei, drīzāk par panākumu uzskatāms kāpums par 4,1% apstrādes rūpniecībā. Pēc tam, kad 2. ceturksnī gandrīz apstājās būvniecības izaugsme, tā 3. ceturksnī paātrinājās līdz 5,9%. Būvatļauju dati un mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma atsākšanās sūta optimistiskus signālus par ēku celtniecību, taču infrastruktūras būvniekiem perspektīvas nav spožas.

Ļoti labs rezultāts ir viesnīcu un restorānu nozarē (+9,4%), par spīti pērnā gada dziesmusvētku augstās bāzes efektam. Ļoti svarīga ziņa ir lielās un eksportā arvien nozīmīgākās komercpakalpojumu nozares spēcīgā kāpuma (+6,0%) turpināšanās. Neparasta situācija ir kritums sakaru un informācijas nozarē (-0,4%), bet kopumā šai nozarei šogad klājas labi.

Ļoti nozīmīgs ir arī tirdzniecības kāpuma (+5,3%) devums, pateicoties šīs nozares lielajam “svaram” ekonomikā. Tas acīmredzot atspoguļo lielā mērā uz eksportu vērstās vairumtirdzniecības ietekmi, jo mazumtirdzniecība auga daudz vājāk.

Domājams, ka šogad Latvijas IKP pieaugums būs ap 2,5%, bet 2020. gadā tas visdrīzāk būs nedaudz zem 2%. Savukārt turpmākajos divos gados izaugsmes temps ir diezgan atkarīgs no spējas laicīgi sākt “RailBaltica” būvniecību, par to diemžēl radušās šaubas, kas pēc iespējas ātrāk jānovērš pareizajā virzienā.”

“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija:

“Tautsaimniecība šogad aug krietni lēnāk nekā pagājušajā gadā – ekonomikas pieauguma temps 2019. gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis tikai 2.5%, salīdzinājumā ar 4.6% pērn. Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ekonomika augusi par 2.9%. Izslēdzot efektu, kas rodas tādēļ, ka šogad 3. ceturksnī bija par 3 darba dienām vairāk, izaugsmes kāpums ir 1.9%.

3. ceturksnis izcēlies ar labiem rezultātiem eksportā, jo pakalpojumu eksportam saglabājot stabilu izaugsmi, sasparojies arī preču eksports. Te liela loma bijusi ļoti labajām graudaugu ražām, kuru ietekmi redzam arī lauksaimniecības nozares rezultātos 3. ceturksnī. Arī citas ar eksportu saistītās nozares aug salīdzinoši labi. Piemēram, eksports “vilcis” uz augšu vairumtirdzniecību, kā rezultātā tirdzniecības nozarei vērojams lielākais pozitīvais devums kopējā izaugsmē. Arī uz eksporta tirgiem vērstā apstrādes rūpniecība šogad kopumā aug ļoti līdzīgā tempā kā pagājušajā gadā, neskatoties uz kokapstrādes nedienām un globālo nenoteiktību. Turpmākos ceturkšņos gan, iespējams, vēl redzēsim negatīvāku attīstību šajā nozarē.

Iekšējā patēriņa kāpums saistāms ar darba ņēmējiem labvēlīgo darba tirgu, kur zemāks bezdarbs un spēcīgais reālo algu kāpums nodrošina pirktspējas pieaugumu. Lai gan pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā auguši pat lēnāk nekā gada pirmajā pusē un ir pretrunā ar iekšējā patēriņa kāpumu, straujā izaugsme tādās pakalpojumu nozarēs kā ēdināšana, izklaide un profesionālie pakalpojumi tomēr liecina par iedzīvotāju rocības pieaugumu.

Uz vispārējā sakāpinātās globālās nenoteiktības fona investīcijas šogad aug krietni lēnāk, nekā 2018. gadā. Arī būvniecības izaugsme atpaliek no pagājušā gada tempiem, kas saistāms gan ar Eiropas Savienības fondu tālāku nepalielināšanos, gan ar jau šobrīd augsto izlaides līmeni būvniecībā.

Negatīvie stāsti finanšu un transporta nozarēs saistāmi ar jau ilgāka termiņa tendencēm. Finanšu nozarē notiek svarīgas strukturālas pārmaiņas, kā rezultātā jau pēdējos četrus gadus tai nav spēka palīdzēt kopējai ekonomikas izaugsmei. Savukārt transportā ilgtermiņā zaudējam Krievijas kravas, bet kāpinām pasažieru pārvadājumu apjomu, un šīs pašas tendences iezīmējas arī 3. ceturksnī.

Ja Igaunijā un Lietuvā izaugsme šogad vēl būs salīdzinoši strauja, jau 2020. gada prognozes liecina par ievērojamu izaugsmes palēnināšanos, kas būs līdzīga kā Latvijā (2.0%). Citās mūsu partnervalstīs grūti atrast kādu spožu spēlētāju – gada pirmajos trīs ceturkšņos Vācija augusi par nieka 0.6%, ziemeļvalstīs izaugsme ap 1%, Lielbritānijā zem 2%. Krievijā, neskatoties uz prezidenta Putina nacionālajiem infrastruktūras projektiem, kuru mērķis bija veicināt izaugsmi, PVN celšanas un lielo projektu kavēšanās dēļ, izaugsmi šogad prognozējam vien 1% apmērā – vairāk nekā uz pusi zemāku nekā 2018. gadā.

Gada beigas pasaules ekonomikā varētu būt labvēlīgākas, ņemot vērā, ka daļējā tirdzniecības vienošanās starp ASV un Ķīnu ļautu nedaudz vieglāk uzelpot globālajai tirdzniecībai. Taču šī vienošanās vēl nav parakstīta, un prezidenta Trampa atbalsts Honkongas demokrātijas aizstāvjiem var kavēt tās pieņemšanu. Turklāt vienošanās neatrisinās pamatproblēmas, kuru dēļ tirdzniecības kari tika uzsākti, tādēļ lielam optimismam pamata nav. Iepirkumu vadītāju aptaujas ASV liecina par ražotāju un pakalpojuma sektora uzņēmumu sasparošanos gada nogalē salīdzinājumā ar gada vidu, taču Eiropā uzņēmēji joprojām ir visai pesimistiski noskaņoti. Turklāt, Latvijas eksportam svarīgajā būvniecības sektorā galvenajās partnervalstīs pēdējos ceturkšņos redzama stagnācija vai pat izlaides kritumi. Kopumā jāsecina, ka skats uz ekonomikas izaugsmi saglabājas piesardzīgs. Mēs prognozējam, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2.3%, bet nākamajā gadā vēl nedaudz lēnāk – par 2.0%. Gaidāms, ka izaugsme sasparosies uz nākamā gada beigām.”

Vairāk par Latvijas IKP šī gada pirmajos deviņos mēnešos var šeit.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem