USD 0.85 btc 37295.48
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 37295.48
Nauda 08. Aprīlis 2020

Covid-19: Ienākumi būtiski sarukuši 25% Latvijas iedzīvotāju

Forbes

Baltic edition

Krīzes laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums.

Pētījums liecina, ka situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares, kuras saskārušās ar ienākumu kritumu, ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%). Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%). Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus. Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%).

Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no  maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un  izglītība.

Baltijas mēroga finansists Īpašumtiesības un lemttiesības lielākajos finanšu nozares uzņēmumos žurnālam Forbes ļāva ierindot Maksimu Mališko finanšu nozares veiksminieku topā 40 līdz 40

Olainfarm naudas jūgā Latvijas otrā lielākā zāļu ražotāja Olainfarm mantinieces pēc sava tēva Valērija Maligina nāves nu jau ceturto gadu cīnās par viņa atstāto mantojumu

Cik maksā kronis Eksperti aprēķinājuši, ka karalienes Elizabetes II personīgā bagātība ir aptuveni 400 miljoni mārciņu.

Bagātības ātrums Covid-19 pandēmija ir nesusi drausmīgas ciešanas, ekonomiskas mokas, ģeopolitisku spriedzi – un arī līdz šim lielāko bagātības paātrinājumu cilvēces vēsturē

Bigbank: Lielāko banku peļņa un efektivitāte 2020. gadā ievērojami sarukusi

Vienkārši turpini peldēt Eimija Novogrāca deva pretsparu potenciāli nāvējošam smadzeņu vēzim un izveidoja pasaulē lielāko ilgtspējīgas akvakultūras investīciju fondu

Pareģe un viņas peļņa Ketija Vuda savu dedzīgo ticību inovācijām ir pārvērtusi par investīciju kompāniju ar 29 miljardu dolāru aktīviem

Virtuālo spēļu karaliene Latvijas populārākajai kibersportistei platformā Twitch ir vairāk nekā 600 tūkstoši sekotāju – piecreiz vairāk nekā Dior un Prada modelei Gintai Lapiņai Instagram

Naftas haizivs Miljardieris Džons Gofs uzskata, ka krīze ir vienreizēja iespēja investēt grūtībās nonākušajā slānekļa naftas ieguves nozarē

Kādas pārmaiņas vērojamas patēriņa kredīta izvēles paradumos

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem