USD 0.85 btc 52141.63
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 52141.63
Nauda 02. Augusts 2021

Bigbank: Lielāko banku peļņa un efektivitāte 2020. gadā ievērojami sarukusi

Forbes

Baltic edition

Pielāgošanās neparastajiem biznesa vides apstākļiem pamatīgi ietekmējusi banku nozares darbību: 8 no 10 Latvijas lielākajām bankām aizvadītajā gadā piedzīvojušas efektivitātes samazināšanos. Ja 2019. gadā desmit pelnošākās bankas uz vienu darbinieku nopelnīja vidēji 41 315 eiro, tad 2020. gadā vairs tikai 28 557 eiro, kas ir par 31% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikai divām bankām – Bigbank Latvija un  Signet Bank - ir izdevies 2020. gadā pieaudzēt darbības efektivitāti.

Desmit pelnošāko banku saraksta augšgalā ir abas pēc apgrozījuma lielākās bankas Latvijā – Swedbank un SEB Banka, kas ieņem attiecīgi trešo un otro vietu. Swedbank 74 miljonu eiro peļņu nodrošināja 1684 darbinieki jeb katrs vidēji 44 031 eiro, kamēr SEB Banka 39 miljonus sarūpēja 839 strādājošie. Tas nozīmē, ka pelņa vidēji uz vienu nodarbināto bijusi 46 484 eiro. Reitinga augšgalā atrodas Bigbank Latvija, kuras peļņa uz vienu darbinieku ir divas reizes lielāka nekā tuvākajiem sekotājiem. Tās 10 074 721 eiro peļņu nodrošināja tikai 94 darbinieki jeb vidēji katrs darbinieks 107 197 eiro. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 105 881 eiro.

Signet Bank 94 darbinieki kopīgiem spēkiem panāca 1 395 000 eiro peļņu jeb 14 840 uz vienu darbinieku, kas ir ievērojams kāpums pret 9 356 eiro uz vienu strādājošo gadu iepriekš. Salīdzinājumam, 2019. gadā otrās efektīvākās bankas Swedbank peļņa uz vienu darbinieku sarukusi par vairāk nekā 17 tūkstošiem, jo 2019.gadā tā bija 61 208 eiro, savukārt 2020. gadā 44 031 eiro. SEB Banka kritiens bijis saudzīgāks – par nepilniem 8 tūkstošiem uz strādājošo no 54 031 eiro 2019 gadā uz 46 484 eiro 2020. gadā, kas ir ļāvis SEB Banka pērn pakāpties uz otro vietu pelnošāko banku uz vienu darbinieku topā. Savukārt visdramatiskāko efektivitātes samazinājumu piedzīvojusi Citadele – no 26 665 eiro 2019. gadā uz 2 933 eiro 2020. gadā.

Neto peļņa uz vienu darbinieku 2019. - 2020. gadā (eiro)

 

2020. gads

2019. gads

Banka

Neto

Peļņa

Darbinieki

   Peļņa uz          1 darbinieku

Neto

     Peļņa     

Darbinieki 

   Peļņa uz        1 darbinieku

Bigbank Latvija

10 074 721

94

107 197

11 469 978

108

105 881

SEB Banka

39 000 000

839

46 484

49 600 000

918

54 031

Swedbank

74 149 000

1 684

44 031

96 219 000

1 572

61 208

LPB Bank

4 708 000

238

19 782

6 378 000

201

31 731

Rietumu banka

11 768 000

644

18 273

23 000 000

429

53 613

BlueOrange

3 201 000

214

14 958

5 608 000

214

26 206

Signet Bank

1 395 000

94

14 840

945 000

101

9 356

Luminor*

33 111 000

2 378

13 924

53 997 000

2 489

21 694

Reģionālā Investīciju banka

466 350

148

3 151

3 618 973

159

22 761

Citadele

3 608 000

1 230

2 933

36 504 000

1 369

26 665

 

Vidēji 2020. gadā

28 557

Vidēji 2019. gadā

41 315

*Kopīgi dati par trīs Baltijas valstīm

Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis panākumus skaidro ar specializāciju, fokusu un mērķtiecīgu uzņēmuma efektivizācijas uzlabošanu gan no tehnoloģisko risinājumu, gan procesu viedokļa. Šo rezultātu sasniegšanai kritiski svarīga ir darbinieku augstā profesionalitāte un vēlme pieņemt inovācijas, tādējādi augot pašiem un ļaujot augt arī uzņēmumam kā digitālai bankai. Svarīga loma bijusi daudziem ilglaicīgiem Bigbank Latvija darbiniekiem, kuri gadu garumā nav zaudējuši degsmi rast jaunus risinājumus un būt vēl efektīvākiem un pelnošākiem.

«Kopš 2018. gada esam apņēmīgi uzlabojuši darbības efektivitāti. Rezultāti ir acīmredzami. Ieviestās tehnoloģijas un efektīva darba procesu iestrādes mums palīdzēja līdz ar pandēmijas sākumu ātri pārslēgties uz attālināto režīmu un turpināt produktīvi strādāt. Šī izaugsme uzskatāmi parāda mūsu uzņēmuma virzību kā stratēģiskā līmenī, tā katra darbinieka attieksmē pret darbu. Paralēli darba produktivitātes celšanai cenšamies samazināt nesvarīgas izmaksas un pēc iespējas ieviest tehnoloģiskus risinājumus,» skaidro Ģ.Kurmis.

Bigbank Latvija darba efektivitāti apliecina arī cits rādītājs. 2020. gadā tai bija viszemākais pamatdarbības izdevumu īpatsvars pret pamatdarbības ienākumiem (no angļu valodas CIR – Cost to income ratio): 38,5%. Tāpat kā peļņā uz vienu darbinieku, arī šajā rādītājā Bigbank Latvija izdevies uzlabot darba efektivitāti, jo gadu iepriekš izdevumu apmērs pret ienākumiem sasniedza 39,1%.

Tuvākie sekotāji CIR rādītājā ir SEB Banka ar 48,8%, uzlabojot sniegumu par 1%, Rietumu banka ar 55,7% un Swedbank ar 56,6%. Abu pēdējo izdevumu īpatsvars pēdējā gada laikā ir pieaudzis, un tā noticis ar 7 no 10 Latvijas pelnošākajām bankām. Reģionālā Investīciju banka pamatdarbības izdevumos tērējusi vairāk nekā bija tās pamatdarbības ienākumi 2020. gadā. Kopumā 10 pelnošāko banku vidējais CIR gada laikā ievērojami pasliktinājies - no 64,8% līdz 70.0%.

Pamatdarbības izdevumu īpatsvars pret pamatdarbības ienākumiem (CIR) 2019. - 2020. gados (eiro)

 

2020. gads

2019. gads

Banka

Operatīvie ienākumi

Operatīvās izmaksas

CIR -      Izmaksas / Ienākumiem

Operatīvie ienākumi

Operatīvās izmaksas

CIR -      Izmaksas / Ienākumiem

Bigbank Latvija

19 695 883

7 589 631

38.5%

20 226 061

7 915 082

39.1%

SEB Banka

109 200 000

53 300 000

48.8%

111 800 000

55 700 000

49.8%

Rietumu banka

69 192 000

38 516 000

55.7%

72 822 000

39 151 000

53.8%

Swedbank

185 773 000

105 062 000

56.6%

201 835 000

103 829 000

51.4%

LPB Bank

16 645 000

9 448 000

56.8%

14 649 000

8 309 000

56.7%

BlueOrange

20 494 000

15 440 000

75.3%

21 972 000

15 895 000

72.3%

Signet Bank

12 785 000

9 462 000

74.0%

8 733 000

7 197 000

82.4%

Luminor*

334 714 000

281 744 000

84.2%

383 307 000

299 807 000

78.2%

Citadele

94 360 000

79 989 000

84.8%

124 334 000

82 791 000

66.6%

Reģionālā Investīciju banka

8 036 518

8 729 582

108.6%

11 213 205

8 589 088

76.6%

 

Vidēji 2020. gadā

70.0%

Vidēji 2019. gadā

64.8%

*Kopīgi dati par trīs Baltijas valstīm

«Tā kā Bigbank pamatā specializējas patēriņu kredītu bez nodrošinājuma izsniegšanā, kuru procentu likme ir augstāka nekā hipotekārajiem kredītiem ar labu nodrošinājumu, un vienlaikus tai ir pieejama bankām raksturīgā zemā kredītresursu cena, Bigbank veidojas laba piecenojuma marža, kas ir pamats lielisku rentabilitāti. Pārdomāts bankas darbības modelis ļauj tai pelnīt vairāk kā tradicionālām bankām vai nebanku kreditētājiem,» rezultātus komentē ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, «pielietojot mūsdienīgas vadības metodes, kā piemēram, 4 Izpildes disciplīnas (4DX) un LEAN pieeju menedžmentā, kā arī ņemot vērā to, ka banka darbojas bez fiziskām filiālēm, tikai attālināti, ar augsti automatizētu klientu apkalpošanas un lēmumu pieņemšanas procesu, Bigbank izdodas nodrošināt ļoti augstu darba efektivitāti un līdz ar to zemas izmaksas. Tradicionālās Latvijas bankas turpina samazināt kreditēšanas apjomu, tāpēc Bigbank ir vieta un iespēja savu tirgus daļu palielināt. Ņemot vērā Bigbank izvēlēto darbības modeli un ļoti sekmīgo tā realizāciju, peļņas rādītāji ir lieliski».

CIR rādītājs kļūst par aizvien nozīmīgāku kritēriju banku un uzņēmumu darbības izvērtēšanā. Tas parāda, cik labi uzņēmuma vadība prot sabalansēt pamatdarbības ienākumus ar pamatdarbības izdevumiem. Proti, cik naudas tai jāiztērē, lai nodrošinātu apgrozījuma rādītājus. Cilvēcei tiecoties samazināt patēriņu, lai nodrošinātu planētas ilgtspēju, arī no uzņēmumiem tiek prasīts strādāt efektīvāk un sasniegt vairāk ar mazākiem resursiem.

Ekonomikas eksperts, bijušais AS Hansabanka valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis norāda, ka labs CIR rādītājs ir ap 40% un peļņa uz vienu darbinieku ir atkarīga no bankas darbības profila. Piemēram, Bank Norwegian, Skandināvijā strādājoša patērētāju finansēšanas banka, sasniegusi CIR 23% un tās tīrā peļņa uz vienu darbinieku ir 2 miljoni eiro.

«Ja analizē banku CIR rādītājus Latvijā, tad tie nav elpu aizraujoši – ļoti viduvēji salīdzinot ar citiem tirgiem. Es teiktu, ka ar šādu vidējo rādītāju banku sektors nav īpaši efektīvs. Pieļauju, ka rādītāju pasliktināja Covid-19 ietekme. Ieņēmumi samazinājās vai nepieauga, taču izmaksas, pārsvarā fiksētās, saglabājās iepriekšējā līmenī. Bankas, kuras nodrošina CIR robežās ap 50%, var justies labi. To akcionāri varētu būt komforta zonā. Ne īpaši iespaidīgo vidējo CIR rādītāju negatīvi ietekmē 3 bankas – Reģionālā Investīciju banka, Citadele un Luminor,» analizē U.Zemturis, «lielākais izmaksu postenis bankām ir personāls un ar to saistītās izmaksas. Teorētiski tās ir mainīgās izmaksas, taču būtībā pastāvīgās. Tāpēc bankām, kuru biznesa modelis ir balstīts uz tehnoloģijām, ir vieglāk vadīt izmaksas, gadījumā, ja mainās biznesa apjomi. Ne velti digitalizācijas jautājums ir dienas kārtības augšgalā».

Viņš uzsver, ka bankas visā pasaulē pievērš uzmanību efektivitātes jautājumiem, un to vadībai nepārtraukti jānodarbojas ar diviem jautājumiem - kā palielināt ienākumus un samazināt izdevumus. Bankām vēl dienas kārtībā ir kredītriska vadīšana. Ja banku nozare ir stagnējošā posmā - nav būtiskas attīstības, ieņēmumu pieaugums ir niecīgs, tirgus ir sasniedzis zināmu briedumu un klientu skaits nepieaug, produktu lietošanas aktivitātes rādītāji nepieaug - tad galvenais fokuss ir darbības efektivitāte. Te gan jāņem vērā, ka specializētām bankām darbības īpatnību dēļ to ir vieglāk sasniegt.

«Parasti korporatīvajām bankām ir daudz mazāks darbinieku skaits pret klientu skaitu, ienākums no viena klienta daudz lielāks nekā universālajām bankām, attiecīgi arī peļņa uz vienu darbinieku ir būtiski lielāka. Bet izmaksas uz vienu darbinieku ir augstākās nekā universālajās bankās,» stāsta bijušais baņķieris, uzsverot, ka specializētās bankas nav īsti labi salīdzināt ar universālajām.

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem