USD 0.85 btc 41536.14
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41536.14
ForbesWoman 10. Septembris 2021

Slepenās lietas

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Eva Fadejeva pēc prakses morgā un nakts dežūrām prokuratūrā nolēma, ka asiņaini skati nav domāti viņai, taču tolaik iegūtā izturība un rūdījums viņai palīdz, attīstot savu biznesu IT jomā – uzņēmumu Rix Technologies.

“Labdien! Ievērojot to, ka jūsu vadītāja devās laulībā, un tas ir priecīgs notikums, lūdzu, iedodiet Namejam 30 % atlaidi.” Tā pirms dažiem gadiem, kad Eva Fadejeva precējās, uzņēmumam RIX Technologies rakstīja kādas pašvaldības vadītājs. Eva to atceras kā vienu no kuriozākajiem gadījumiem. Klients atlaidi saņēma, bet drīzāk to var uztvert kā mārketinga gājienu, kas atsvaidzina visādi citādi nopietno uzņēmuma ikdienu.

 RIX Technologies galvenais produkts ir dokumentu vadības sistēma Namejs, ko izmanto lielākā daļa valsts iestāžu, kuras strādā arī ar personu datiem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija un citas. Namejs kompānijai nodrošina apmēram trešdaļu apgrozījuma.

Šos svarīgos uzdevumus Latvijā kurš katrs nemaz nevar veikt – lielākā daļa iepirkumu tiek organizēti slēgtos konkursos vai sarunu procedūrās, jo to īstenošanai ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Evai un viņas darbiniekiem tāda ir. Forbes saskaitīja, ka desmit gadu laikā RIX Technologies uzvarējis valsts un pašvaldību iepirkumos par kopējo summu vairāk nekā 32 miljoni eiro, no tiem teju divas trešdaļas ir iegūtas slēgtos konkursos. Valsts iepirkumu īpatsvars RIX Technologies apgrozījumā ir 70 %, taču šķiet, ka Covid-19 pandēmija šo situāciju var mainīt.

Aizkraukliete Eva Fadejeva (47) vēl vidusskolas laikā sapņoja, ka savu dzīvi saistīs ar medicīnu – līdz brīdim, kad tajā patiešām nokļuva. Viņa mācījās jauno mediķu skolā, kur vecāko kursu studentiem vajadzēja iet palīdzēt praksē – uz morgu. “Es vienkārši katrreiz ģību un sapratu, ka nebūs – nevarēšu ne griezt, ne operēt,” atceras Eva. Līdz iestājeksāmeniem bija palicis tikai pusotrs mēnesis, un viņas tēvs, jurists, uzņēmās divu nedēļu laikā pārliecināt Evu izvēlēties juridisko jomu. “Viņš man stāstīja par vēsturi, par Latviju, visādas gudras lietas.” Viņa nokārtoja eksāmenus un, neraugoties uz lielo konkursu, tika jaunā, sev nezināmajā lauciņā. Tiesa, no nepatīkamiem, asiņainiem skatiem tas viņu nepaglāba.

 Pirmo gadu iztikusi tikai ar vecāku sniegto finansiālo atbalstu, Eva nolēma meklēt darbu. “Otrajā kursā gājām pa ielu ar draudzeni, redzam – prokuratūra. Gājām iekšā un teicām, ka gribam darbu. Toreiz vēl neko nesapratām, nemācējām,” stāsta Eva, kurai tas bija pirmā nopietnā darbavieta. Jaunajām studentēm atbildēts, ka darbs ir, bet tikai Latgales priekšpilsētas prokuratūrā. “Pieņēma mūs tāpēc, ka bija jauns virsprokurors, kurš nespēja atteikt pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Telpas bija briesmīgas – Maskavas forštatē pie Salu tilta. Katrai mums sadeva kaudzes melnu lietu, bet gada laikā mēs tur ielauzāmies. Mūsu pārziņā tika slepkavības, izvarošanas, dienesta noziegumi. Mums bija 19 gadu, bija jābraukā uz noziegumu vietām, arī jādežurē. Mēs pat dežurējām divatā, jo pa vienai bija bail,” piedzīvoto atceras Eva. Viņa no šī darba aizgāja lielā stresa dēļ. “Sapratu, ka tas nav domāts man, taču dzīves rūdījumam tas varbūt nebija slikti. Bet – tas nav man.”

Nākamā darbavieta bija pie Germana Miluša, tolaik autotirgotāja, vēlāk – Rietumu bankā, un tad Evu caur paziņām uzaicināja uz pusgadu vadīt lietuviešiem piederošu informācijas tehnoloģiju kompāniju Softex Latvia – līdz brīdim, kad uzņēmums atradīs jaunu vadītāju. Šis pusgads ievilkās – Eva Softex Latvia nostrādāja ilgāk, nostabilizējot savu karjeru datortehnoloģiju lauciņā.

Līdz 2004. gadam Eva jau bija pieredzējusi daudz – ņēmusi kredītu sveša uzņēmuma attīstībai, ieķīlājot savu māju, dzīvojusi bez naudas, riskējusi. Bet tad viņu uzaicināja darbā divi Latvijas IT nozares grandi – Tildes dibinātāji Uldis Dzenis un Andrejs Vasiļjevs. Tiesa, jāvada bija cits uzņēmums – RIX Technologies. Eva piekrita, bet konstatēja, ka uzņēmums ir visai bēdīgā stāvoklī – 2003. gadā tas strādāja tikai ar pusmiljona eiro apgrozījumu un 17 tūkstošu eiro peļņu. “Faktiski ar zaudējumiem. Lai to attīstītu, bija jāaizņemas nauda. Bet, tā kā es jau biju daudz pieredzējusi, galvojusi ar savu māju, es sapratu, ka otrreiz to negribu. Un tad domāju –kāpēc man ir jāvada uzņēmums un jāņem kredīts, ja tas nav mans?” Eva piedāvāja dažu gadu laikā pakāpeniski izpirkt uzņēmumu. “Notielējāmies par summu, es aizņēmos un nopirku.”

Taču Eva vairs nav vienīgā RIX Technologies īpašniece – kopš 2012. gada viņai pievienojies Sandis Kolomenskis, bijušais Microsoft vadītājs Latvijā, kuru viņa pati uzaicināja. “Ar Sandi iepazinos, kas atnācu uz IT nozari. Nozares grandi man draudēja, lai es nedomāju bāzties pie vieniem vai otriem klientiem. Bet tik vienkārši jau arī nebija, jo man jau bija kaut kāda dzīves bagāža. Es dulla – ko izdomāju, tā arī izdarīšu. Mums bija laba sadarbība ar Microsoft, man Sandis patika – ass prāts, patīkams komunikācijā, loģisks. Es viņu uzaicināju, piedāvāju viņam nopirkt 49 procentus. Man šķita, ka vajag kādu partneri – vīrieti. Vīrieši citādi domā, viņi ir daudzkārt racionālāki. Grozi, kā gribi, sievietes ir emocionālākas,” Eva atklāj, kādi apsvērumi likuši izlemt par labu biznesa partnerim.

Evas Fadejevas prioritāte bija ne tikai produkts – dokumentu pārvaldības sistēma Namejs; pats galvenais ir uzticama un kompetenta komanda. Viņa rūpīgi izvēlējusies vadību – aicinājusi darbā tos cilvēkus, kurus atzina par labu esam, neatkarīgi no tā, vai viņi bija konkurenti vai ne. “Piemēram, valdē mums ir Inguna Pede, viņa strādāja konkurējošā uzņēmumā Exigen Services, pēc tam pie Jura Gulbja Lattelecom Technology valdē. Reiz viņas darbavieta mums bija apakšuzņēmējs, un es, satiekoties tā arī pateicu – ja tu kādreiz nolem mainīt darbu, tad tu zini manu telefona numuru,” stāsta Eva. Inguna uzņēmumā atbild par tehniskajām lietām, viņa arī pati programmē un ir pasniedzēja. Evas atbildība savukārt ir klientu šarmēšana, administratīvā un juridiskā puse. Viņa atklāj, ka uzņēmumā visos līmeņos strādā sievietes, un stereotips, ka IT nozarē sieviešu ir maz, patiešām ir tikai stereotips. “Mums ir projektu vadītāja, programmētāja, sistēmu analītiķe un testētāja arī. Visos līmeņos ir sievietes, viņas ir gudras. Sieviešu īpatsvars IKT nozarē ir līdz pat 40 %, nav tik traki, kā varbūt liekas.”

Taču pievērsīsimies galvenajam – ko tad dara RIX Technologies? Par pamata produktu var uzskatīt dokumentu vadības sistēmu Namejs. “Varētu padomāt – nu, kas tad tur, lietvedības sistēma? Taču, ja sistēmai ir 800 klientu un katrs vēlas to pogu citur, tad ir jāpastrādā. Lielākais lietotāju skaits vienam klientam ir septiņi tūkstoši. Veselības ministrijai, piemēram, sistēmu lieto gan slimnīcas, gan ministrija, gan visas iestādes, kas tai pakļautas,” sava uzņēmuma darbības nianses atklāj Eva. Viņa nekautrējas no vārdiem – labākie savā jomā.

Pērn RIX Technologies nopelnīja 2,5 miljonus eiro – 42 % no apgrozījuma, kas ir ne tikai 25 % pieaugums, bet arī efektivitātes uzlabojums. Pie labajiem rezultātiem vainīgs Covid-19. Ja iepriekšējā, 2008./2009. gada krīzē nācās krietni samazināt darbinieku skaitu, piedzīvojot 30 % apgrozījuma kritumu, tad tagad bizness aug griezdamies. “Mums joprojām ir sarežģīti tikt galā ar visu darba apjomu, jo tie, kuri piecus gadus domāja, ka jāpāriet uz attālinātu darbu, tagad ir spiesti to darīt pēkšņi un vēlas visu tūliņ pat,” saka Eva.

Par lielu darba apjomu gan mūsdienās sūdzēties nevajadzētu – tās ir gan attīstības iespējas, gan iespēja diversificēt klientu loku. Spriežot pēc Evas un RIX Technologies panākumiem pirmajos divdesmit gados, visticamāk, viņai izdosies arī turpmāk.

...

Piesakies iknedēļas jaunumiem