USD 0.82 btc 47538.06
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 47538.06
ForbesLife 09. Decembris

Matemātiska kļūda

Deniss Peskovs

Forbes Krievija

Vai ir vērts noapaļot 4,97 uz 5?

Kompānija Pepsi 1995. gadā izvērsa reklāmas akciju – pircēji varēja krāt Pepsi punktus, kurus pēc tam apmainīt pret produktiem ar šā zīmola simboliku. T krekls bija 75 punktu vērts, saulesbrilles – 175, savukārt ādas jaka – 1450. Mārketinga speciālisti vēlējās pabeigt kampaņu ar kaut ko jautru, kādu Pepsi trakulību, tāpēc reklāmas galvenais varonis, tērpies melnā T kreklā, melnās brillēs un jakā, ar reaktīvo lidmašīnu Harrier (tā paceļas un nolaižas vertikāli) atlido uz skolu. Tika solīts, ka šis putniņš var kļūt jūsējais par septiņiem miljoniem punktu. Izklausās ļoti daudz, bet reklāmas speciālisti acīmredzot nebija papūlējušies saskaitīt, ka ar to varētu izrādīties par maz. Un viņu vietā to izdarīja kāds cits.

Tolaik AV-8 Harrier II maksāja vairāk nekā 20 miljonus dolāru. Pepsi deva iespēju ikvienam iegādāties papildu punktus, katru par desmit centiem. Tas nozīmē, ka par 700 000 dolāru varēja iegūt 20 miljonus dolāru vērtu lidmašīnu. Cienījama investīcija... Tieši tā nodomāja kāds Džons Leonards, kurš sakrāja nepieciešamo punktu skaitu un pieprasīja sev solīto lidaparātu. Ar lielām pūlēm korporācijai tiesā izdevās pierādīt, ka reklāmas solījums bijis vienkārši joks. Reklāmas rullīti turpināja atskaņot, nomainot galvenās balvas vērtību uz 700 miljoniem punktu. Bet neviens netraucēja Pepsi jau no paša sākuma saskaitīt visu pareizi…

Pirmais septembris daudzās pasaules valstīs ir Zinību diena. Tomēr bieži vien zināšanas, kas iegūtas no mācību grāmatām, mums aizmirstas, tiklīdz norimis eksāmenu trakums – vienalga, vai universitātē. Tik tiešām, daudziem viņu pieaugušo dzīvē nekad nebūs nepieciešama trigonometrija vai integrāļi. Bet, pārfrāzējot kādu klasiķi, izdzīvot mūsdienu digitālajā pasaulē, neko nezinot par matemātiku, nav iespējams. Meta Pārkera bestsellerā tiek stāstīts par neiedomājamākajām aprēķinu kļūdām, ko pieļāvuši cilvēki, kuri pēc idejas nedrīkstēja to pieļaut. Bieži vien neveiksmju piemēros figurē astronomiskas summas, tomēr tas nav iemesls domāt, ka mums, parastajiem cilvēkiem, nekas tāds nedraud. Tas drīzāk ir atgādinājums izlasīt hipotekārā līguma sīko druku, turot pa rokai arī kalkulatoru. Vai arī uzmanīgāk iepazīties ar jebkuras loterijas noteikumiem.

Meta Pārkera šogad iznākusī grāmata viegli lasāmā un visiem saprotamā veidā atklāj, cik noderīga patiesībā matemātika izrādās reālās situācijās un kāpēc tā ir tik svarīga.

Kas skaitās finansiāla kļūda? Protams, ir gadījumi, kad cilvēki vienkārši kļūdās aprēķinos, bet nav retums arī graujošas kļūdas. 2005. gada 8. decembrī Japānas investīciju uzņēmums Mizuho Securities izvietoja Tokijas fondu biržā rīkojumu par uzņēmuma J-COM Co. Ltd vienas akcijas pārdošanu par 610 000 jenu. Bet cilvēks, kas ievadīja datus, netīšām samainīja vietām skaitļus un izvietoja rīkojumu par 610 000 akciju pārdošanu par vienu jenu gabalā. Citi uzņēmumi steidzās izpirkt ar atlaidi pieejamās akcijas, un, pirms tirgi nākamajā dienā tika apturēti, Mizuho Securities jau bija cietis 27 miljardu jenu zaudējumus. Tā radās fenomens, ko mēdz dēvēt par resno pirkstu kļūdu. Sekas bija smagas – tika zaudēta uzticība tirgum, bet Nikkei indekss vienas dienas laikā samazinājās par 1,95 procentiem. Dažas – bet ne visas – kompānijas, kas bija iegādājušās šīs akcijas, piedāvāja atdot tās atpakaļ. Vēlāk Tokijas apgabaltiesa lēma, ka daļa vainas jāuzņemas Tokijas Fondu biržai, jo tās sistēma neļāva Mizuho atcelt kļūdaini ievadīto rīkojumu.

Dažkārt var šķist, ka mēs esam lieli malači un vienmēr ņemam vērā visas nianses. Bet tā gluži nav – arī teicienam “Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez” ir savs āķis. Divas pilsētas ar nosaukumu Laufenburga – viena atrodas Šveicē, otra Vācijā – sadala Reina. Tika nolemts tai pāri būvēt tiltu, bet bija kāda inženiertehniska nianse – jūras līmeņa noteikšana, kas abās valstīs atšķīrās par 27 cm (Vācija orientējas pēc Ziemeļjūras, izolētā Šveice – pēc Vidusjūras). Lai celtnieki, būvējot tiltu no abām pusēm, nekļūdītos, inženieri ņēma vērā šo atšķirību, bet… viņi to skaitīja no nepareizās puses. Abām 225 metrus garajām tilta daļām satiekoties ielejas vidū, Vācijas pusē tā bija par 54 centimetriem augstāka nekā Šveices pusē…

1992. gada vēlēšanās Vācijas federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas vēlēšanās zaļo partija ieguva precīzi 5 % balsu. Tas bija svarīgi – tieši 5% bija slieksnis iekļūšanai parlamentā. Kāda veiksme! Bet patiesībā partija ieguva tikai 4,97 % balsu. Sistēma, kas atspoguļo rezultātus, visu noapaļoja, pārvēršot 4,97 par 5. Neatbilstība tika pamanīta, un zaļie savu vietu parlamentā zaudēja. Pateicoties tam, sociāldemokrāti ieguva papildu mandātu, kas nodrošināja viņiem vairākumu. Pavisam sīka noapaļošana gandrīz mainīja visu vēlēšanu iznākumu.

Taču kāda ļoti interesanta reālās digitālās pasaules izpausme ir 256 elementu ierobežojums. Piemēram, Šveicē vilcienu sastāviem nedrīkst būt 256 asu. Lai varētu sekot līdzi vilcienu atrašanās vietai Šveices dzelzceļa tīklā, pie sliedēm ir izvietoti detektori. Vienkāršās ierīces tiek aktivizētas, kad pa sliedi aizbrauc ritenis. Šo pārbraukušo riteņu skaits tiek uzskaitīts, lai varētu nosūtīt informāciju par aizbraukušā vilciena sastāvu. Diemžēl aprēķini tiek veikti ar astoņu zīmju dubultu skaitli (tās pašas nulles un vieninieki datoru valodā), un kad šāds skaitlis sasniedz 11111111 (cilvēku valodā 256), tas tiek atiestatīts uz 00000000. Katrs vilciens, kas nullē skaitītāju, paliek nepamanīts; tas ir vilciens – spoks. Tieši tāpēc jūs arī nevarēsiet savā WhatsApp grupas čatā pievienot 257. dalībnieku.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem