USD 0.84 btc 33551.11
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 33551.11
ForbesLife 21. Jūlijs 2021

Izglītības zīmoli

Deniss Peskovs

Forbes Krievija

Kā iekļūt prestižā universitātē un vai vispār ir vērts censties tādā iestāties?

Pēdējie pieci ASV prezidenti (un trešā daļa Fortune 500 saraksta kompāniju vadītāju) ir beiguši prestižas Amerikas universitātes, kurās iestāties ir ļoti grūti. Tiek uzskatīts, ka prestižas augstākās izglītības iestādes diploms ir labākā apdrošināšanas polise, kādu vien iespējams iegādāties savai atvasei. Abiturientu vecāki cer, ka tas bērniem garantēs pazīšanās, kuras turpmāk viņiem palīdzēs visu dzīvi un kļūs par vērā ņemamu kritēriju darba devējiem nākotnē. Tieši tāpēc vecāki dara visu, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu saviem bērniem iekļūt šajās prestižajās augstskolās, kuru nemaz nav tik  daudz. Džefrijs Selingo, kurš daudzus gadus rakstījis par augstāko izglītību ASV, sarakstījis grāmatu, kas izgaismo iekļūšanas procesu labākajās Amerikas universitātēs. Viņš iesaistījās trīs universitāšu (privāto un valsts) uzņemšanas komisijās un uzzināja, kas notiek pēc tam, kad kandidāti iesniedz pieteikumus.

Iekļūt populārākajās universitātēs, piemēram, Efeju līgas augstskolās, ir neticami grūti. Hārvardā tiek uzņemti mazāk nekā 5 % pretendentu. Starp citu, tas nenozīmē, ka tiek uzņemts katrs divdesmitais; koledžās pastāv milzums visādu noteikumu un nianšu, kas palielina vai samazina dažādu kategoriju studētgribētāju izredzes. Pat ja esi apaļš teicamnieks, ar to nepietiek. Tajā pašā Hārvardā 2015. gadā tika saņemti 26 000 amerikāņu skolēnu pieteikumu, no kuriem 8200 bija tādu, kurus mēs dēvētu par zelta medaļniekiem, 3500 pretendentu bija maksimālais rezultāts SAT testā matemātikā, 2700 no viņiem ieguva maksimumu lasīšanā un rakstīšanā. Bet uzņēma tikai 1700... Lai kā arī sabiedrībai to gribētos, uzņemt studentus, balstoties tikai uz atzīmēm, faktiski nav iespējams.

Augstākās izglītības iestādes šo problēmu risina, ieviešot papildu novērtēšanas parametrus. Emori Universitātē, kur Selingo stažējās, bez atzīmēm konkrētos priekšmetos vairāku gadu garumā (tiek pievērsta uzmanība tam, vai tās uzlabojas) tika izskatītas arī ārpusskolas nodarbības, rekomendācijas un tāds sarežģīti izmērāms rādītājs kā zinātkāre. Jeila Universitātē uzmanība tiek pievērsta aktivitātei fakultatīvajās nodarbēs; nepietiek tikai piedalīties, nepieciešams demonstrēt līdera īpašības. Par tām līdzās citām slavējamām cilvēciskajām izpausmēm jāpastāsta esejā, kas obligāti jāpievieno iestāšanās dokumentiem.

Vērts pieminēt, ka milzīgā pieteikumu apjoma dēļ bez uzņemšanas komisijas štata darbiniekiem kandidātu atlasē tiek piesaistīti aspiranti un, piemēram, pensionāri, kuriem tiek maksāta noteikta stundas likme. Viņu pienākums ir izskatīt septiņus pieteikumus stundā, 125 nedēļā un aptuveni tūkstoti divarpus mēnešu laikā, kamēr notiek uzņemšana. Tas ir vidēji tikai astoņas minūtes vienam abiturientam!

Atteikums ne vienmēr nozīmē to, ka pieteikuma iesniedzējs būtu nederīgs. Ļoti bieži viņš vienkārši neatbilst konkrētās uzņemšanas kritērijiem – dažreiz nepieciešams vairāk puišu (viņu pretendentu vidū ir gandrīz vienmēr mazāk), dažreiz vajadzīgi ārzemju studenti vai studenti no konkrētas valsts daļas, dažreiz vajag uzņemt vairāk kādas vienas rases pārstāvju, bet mazāk – citas. Ir gadi, kad uzņem vairāk tādu studentu, kuri cer uz stipendiju, bet ir gadi, kad notiek gluži pretēji. Sports Amerikas augstākās izglītības iestādēs ieņem īpašu vietu, tāpēc tās ir īpaši labvēlīgas pret jauniešiem, kuri spēj pastiprināt augstskolu sporta komandas. Runa nav tikai par afroamerikāņiem un basketbolu – 2018. gadā 61 % studentu-sportistu biji baltādaini (no kopējo studentu skaita baltādaino ir 52 %).

Šāds iestāšanās ceļš nav nemaz tik skaidrs, kā varētu šķist. Lieta tāda, ka daudzām koledžām ir komandas nepopulāros sporta veidos, piemēram, šaušanā vai paukošanā. Uzņemšanas komisijās bieži vien nav sporta talantu ekspertu, tāpēc universitātes trenera vārdam, kurš norāda uz konkrētu uzvārdu, ir liela nozīme. Tas paver ceļu mahinācijām. Amerikā regulāri notiek skandāli. Kādu meiteni kā ārkārtīgi perspektīvu futbolisti (kaut viņa nekad nav pat iespērusi pa bumbu) par 1,2 miljonu dolāru kukuli uzņēma Jeilā, vēl kādu par 200 tūkstošiem mēģināja iekārtot Dienvidkalifornijas Universitātes airēšanas komandā.

Ir arī kāds nosacīti godīgs veids, kā ar naudas palīdzību atrisināt jautājumu, proti, iekļūt tā saucamajā rektora sarakstā. Tas ir neizpaužams to pretendentu saraksts, kuri saistīti ar dāsniem ziedojumiem iestādei. Nu, piemēram, Tampa znots Džareds Kušners, kura tēvs Hārvardai ziedoja 2,5 miljonus dolāru... Taču arī izredzes iekļūt caur sarakstu ir tikai 41 %, kas tomēr ir daudz vairāk nekā 4,5 % visiem pārējiem. Elitāru augstāko izglītības iestāžu bērni un darbinieki arī var rēķināties ar uzņemšanas komisijas labvēlību (ja pats pieteikums ir adekvāts, protams). No 2009. līdz 2015. gadam šādu pretendentu iestāšanās izredzes Hārvardā bija 34 procenti.

No finanšu viedokļa vislabāk orientēties uz College Scorecards. Tas ir ASV Izglītības ministrijas tiešsaistes instruments, kurā iespējams uzzināt precīzu mācību maksu (pastāv daudz nianšu un zemūdens akmeņu), kā arī darba iegūšanas iespējas pēc beigšanas (ar aptuvenu gada atalgojumu) utt.

Galvenais Selingo secinājums ir tāds – specializācijas priekšmets un konkrētas prasmes darba tirgū var būt daudz svarīgāki faktori nekā universitātes nosaukums. Piemēram, Ilinoisas Universitātes absolvents, informātikas speciālists, gadu pēc izlaiduma pelnīja 92 200 dolārus gadā. Tas ir tikai par dažiem tūkstošiem mazāk nekā absolventam, kas specializējies tajā pašā priekšmetā Djūka Universitātē (95 200); tā ir astotajā vietā augstskolu reitingā. Mārketinga speciālisti ar noteiktām iemaņām SEO un SQL neatkarīgi no diploma pelna par gandrīz 20 000 dolāru vairāk vairāk nekā tie, kuriem šādu iemaņu nav. Ja humanitāro zinātņu absolvents apgūst arī kādu no tehniskajām iemaņām, piemēram, datu analīzi, viņa izredzes iegūt darbu palielinās.

 Selingo neiesaka dzīties pēc augstākās izglītības zīmola – daudzās krietni mazāk populārās koledžās iespējams iegūt ļoti kvalitatīvu izglītību, turklāt lētāk. Piemēram, Delavēras Universitātē, kuru beidzis Džo Baidens, uzņem 71 % pieteikumu iesniedzēju.

Grāmata: Kas iestājas un kāpēc: gads koledžas uzņemšanā

Autors: Džefrijs Selingo

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem